varbūt parunāsim pa mērķiem, par dzīves mērķiem... esmu nodzīvojis lidz 58 ga.du vecumam un esmu sapratis, ka mans dzīves stimuls ir bijis patstāvīgi mērķi. Ja man nav bijis mērķis, es nejūtos savā ādā... Lielāko savas dzīves daļu es esmu izpildijis citu mērķus... tagad pietiek... esmu viens un gribu savus mērķus. Varbūt tas smieklīgi izklausīsies, bet šajās diskusijās liekā daļa tēmās dominē par cilvēku savstarpējām attiecībām, bet es uzskatu, ka nevar būt normālās attiecības, ja nerēķinās ar otra cilvēka mērķiem...
Tātad par personīgajiem, privātiem mērķiem. Par mērķiem ar kuriem cilvēks varētu justies dzīves piepildīts un apmierināts, pašpiepildīts sevī.
tātad kādi mērķi jūsu dzīvē ir un kapēc šādi mērķi, bet ne savādāki ?