Es ļoti piekrītu dimdari komentāram.. tikai bez prāta pieslēgšanas...

jā... piekrītu un tas ir pareizi, bet šīm cerībām ir jābūt kaut kādai morālai bāzei gan uz pagātni, gan uz nākotni... uz nākotni ar cerību, ka būs labāk kā pagātnē...

Mana morālā bāze ir Staburags-atnāks, iemīlēs un apprecēs.

tā jau tas takā būtu... bet es esmu uzmanīgs... un man ir jautjums vai jūs sevi pazīstat... Varbūt jums vienkārši nav vietas normālam sadzīviskam attiecībam... kāda grib būt darba holiķe, kada grib būt sabiedrības nagla, kāda krib kaut ko citu... un tad vairs nav vietas attiecībām... un cilvēks pats ju to nejūt bez pašanalīzes.

staburag... nu kurš, tad var pateikt, ka būs labāk?... bet to, ka savādāk, viennozīmīgi jebkurā gadījumā.

uz staburagu neceriet... staburags ir liela cūka, kas dzīļū sakni rok...


kaut gan te ir pateikts neizteiktais... Atnāks un iedos... un ja neiedos ? Tad ko? Labsajūtā vējā...

klau, staburag, ... tu taču savējais, es pa tiešo!!))))Tev bez precēšanās neviena nedod?...

erotikai... es visu laiku domaju par tavu domšanas līniju... Nu laikam, jāatdzīstās un jāpieņem, ka vīrietim piemītošā raksturīpašība - vīrietis, likam ir tāds kūtrāks uz to šķiršanos, jā nav ieķēries kādā par 20 gadiem jaunākā būtnē... ja nav pārvērtējis savas spējā

es neatdzīstu tādu attieksmi ’’dot’’ man patīk abiem ņemt...
Nu ... dažādi gadās... bet ja nav tas ņemamais gadijums, kā jau es teicu diskusijā ’’Vai vajag ?’’ es nepārdzīvoju... man tas cilvēks vairs nav interesants, tur vairs nav nekādu cerību, tur ir tukšums... un nav ko lieki laiku tērēt...

Apzināties, ka jākāpj iekšā jaunajā dzīvē! Ar mīlestību un attiecībām vai bez, bet jaunajā! Kas to zin, kas gaida? To nezin arī tad, kad kādreiz tiek teikts "jā" uz mūžu.

aiiii, staburag, ... dzīvē par to, ko gribās, mēdz gadīties, ka ir jāpacīnās!!!!!!... tikai pa straumi ..TU jau zini, kas peld)))

sekretare... tas gan... bet vai nav tāda klusa cerība, ka ies labāk kā bijušam vīram... kā pie neizdevušās  kopdzīves ar bijušo vīru, jūs kā sievietes neesat vainīgas... tas bijušais jau pēc rakstura ir vienmēr bijis bezmugurkaulains, tāds ņurņuks, kas ne uz ko nav spējīgs... neveiksminieks...

jācīnās gan, bet nav jāsacenšās... man liekās, tu šos jēdzienus neatdali un reizēm pat vietām jauci...

kādā kontekstā mēs līdz vārdam... sacensties... tikām?... kurš ar ko sacenšās... bijušie, vai?..šķirtie pāri?

Katrā laikā satiekas dažādi cilvēki. Iespējams mans laiks ar vīru bija beidzies. Varbūt man vispār vairs nav lemtas attiecības un pienācis laiks pašai ar sevi? Es nevēlos cope-paste attiecības vai uzlabotas. Vēlos jaunas savā jaunajā dzīvē. Atšķirība no jaunības ir tā, ka tagad skaidri redzu kādas gribu, nevis  "kak karta ļažit". Vai tās ir manas ilūzijas? Tas man pašai jāpārbauda.

Ļoti laba sajūta. Kamēr šaubies tad ir grūti,  bet kad lēmums pieņemts, paliek vieglāk. Visus pārmetumus un negatīvās piezīmes pieņemu ar smaidu jo zinu ka rīt būs savādāk

Baigie prātojumi...

erotikai... Tu jau man iepriekšējā diskusijā pārmeti, ka es sievietes nepazīstu, ka sievietes pa vienām durvīm izdzen, bet pa otrām ir atkal iekšā... un to es saucu par sacensību, sacensību ar durvju īpasnieci... sacensību, kurš būs atjautīgāks, kurš atradīs ātrāk kādu spraugu... ne, nē... tas nav man... ja ir tad ir un ja nav tad nav...

sekretare... paldies, ... izsvērti un laikam arī patiesi...

un tas ir viss ko tu vari pateikt ? Vai tad tu arī neesi šķirusies un tev nav pieredzēs ?