Par frāzi - ka virietim vienmer ir jabut par sievieti vecakam... nevis otradi... un tas jau pienemts no seniem laikiem... (c) - ir vesels stāsts.
Ne tikai vecos laikos, bet arī mūsdienās (man liekas), kādā ciltī ir pieņemts tā:
Onka gados apprec jaunu meiteni. Bez dzīves pieredzes. Dzīvojot kopā meitene apgūst visu, kas dzīvē nepieciešams, visās jomās.
Loģiski, ka onka nomirst ātrāk pa meiteni. Un tad, ziniet, meitene (nu jau sieviete) prec jaunu, nepieredzējušu puiku un palīdz apgūt viņam visas dzīves jomas. Un, kad sieviete kļūst veca un nomirst, tad vīrietis atkal precās. Un atkal ar jaunu meiteni..
Tā, lūk, tiek nodota pieredze no paaudzes paaudzei. Un tā visiem tiek iespēja izbaudīt gan pieredzes bagātus partnerus, gan jaunus un nepieredzējušus. Visās dzīves jomās.
Tāds ir stāsts par to, kas ir "pienemts no seniem laikiem" (c)
0
0