tāds pagarš tam staburagam tas šķaudiens sanāca... necerēju... bet gards gan tas šķāudiens.
Jāsaka paldies gan gremdētājiem, viņi mums ķā profesionāli piketēājite ir te un bez viņiem neviens pasākums it kā nedrīkst notikt. Paldies, jums par korektumu un pieklājīgu atturēšanos no šīs sarunas. Rerdziet, ja gribat tad varat... ceru arī uz tāļāku tādu pašu sadarbību
Jāsaka paldies arī pārējiem par sarunas uzturēšānu... varbūt kaut cik novirzijāties no tēmas, bet patīkami dzirksteļõja...
Es nejaucos cita cilvēka un Dieva attiecībās, Par sevi varu tikai pateikt, ka esmu ticīgais, pēc konfesijas piederu pie Pareizticīgās baznīcas, bet vairāk pēc būtības esmu no tiem ticīgajiem uz kuriem vaŗētu attiecināt Kristus domu, ka Dievu arī var pielūgt savā tumšākaja kambarī vienatnē..
Par baznīcu - man liekas, ka baznīcai ir jāsaka paldies par Dieva vārdu saglabāšanu, par saglabāšanu un iznesšanu šo Dieva vārdu cauri visim gadsimtiem. Var jau būt, ka ir lietas, ko mēs varam baznīcai pārmest, bet kodols un pati būtība nav mainijusies.
Par ekstrasensiem - Man liekas, (no man pieejamajiem materiāliem) ka tādus ritīgus ekastrasensus, ekstrasensus, kas ir iegājuši vēsturē un rada apjukumu zinatne vieno tāds dīvains(llaikam nepareizais vārds( fakts, ka viņi visi ir bērnībā miruši un ir bijuši šādā stāvokļī ilgāku laiku, ko pieļauj klīniskā nāve. Lūk šīs fakts, man liek aizdomaties un uzdot atkal vesalu lērumu jaunus jautājumus...
Pašam man pietrūkst drosmes ar sevi noeksperimentēt...
Es nezinu, vai tagad tas būs vietā teikts, bet es par cilvēku domāju, kā pār nepārraujamu pavedienu cauri visai mūžībai... Un manu domu pamātā ir domas par bailēm. Es uzskatu, ka bailes savā pamatā nav tikai sociāls produkts, ko vecāki, skola un sabiedrība indivīdā ieaudzina, bet patstāvīgs fenomens, kas ierodās katrā jaunpiedzimušā indivīdā reizē ar viņa piedzimšanu.Mēģinot izteiktis kaut kā psiholoģiski, es bailes gribētu ierindot pie atmiņas... es izvirzu domu, kā bailes ir neapzinātas atmiņas par pēc nāves stāvokli un medicīniski runājot tās atrodās katra indivīda bezapziņā, pie kuras pats indīvīds nevar piekļūt. Vismaz man tādu gadijumu nav zināmi, kaut gan varbūt ar meditācijas palīdzību varbūt tas arī būtu iespējams...
0
0