skarba, nežēlīga vēstures daļa, kurā daudziem no mums bija sava loma...

Skumji, pat tad, ja es pati neesmu tur bijusi. Iedomājos kā ir tiem, kas bija un redzēja...

Pār šo (Termezas) tiltu atggiezos vēl 1986.gada oktobra vidū...,
man ir veicies, joprojām varu aprnāties ar jums visiem!

šausmīgs laiks.. mani tas neskāra, bet daudzi pazīstami puiši tika nosūtīti...

Daudzi..., tiešām daudzi, lai arī no manis pazīstamiem tikai divi...,

Divi tur palika, nu jau laikam uz visiem laikiem...

Es dembeli sagaidīju Astrahaņas hospitālī...

man klases biedru aizsūtija... viņam bija dvīņu brālis, to arī... paldies dievam, pārnāca, bet tādi jokaini... pēc tam jau atjēdzās...  
kā māte to pārdzīvoja, pat nezinu... šausmīgi...

Es uz mājām sūtīju visādas ’’blēņu vēstules’,
labi, ka drīz atgriezos atpakaļā, izveda mūsu pulku
no Afganistānas un palikušo gadu nodienēju Termezā(Uzbekijā)

tur jau taisnību nevarēja rakstīt, sirmi mati...

Sirmi mati, tas mazākais...

Man gan zināja.Sanāca, ka nevarēju uz mājām uzrakstīt, senči uz kara komisariātu.Tie ar visu izstāstīja.

Atvaino ’derevnja10’..., es tomēr centos taupīt savus mājniekus...

Tā sanāca.Ko tur vairs. Tagad katru gadu šajā cenšamies sazvanīties. Kā nekā otrā dzimšanas diena...

Nu jā... Kabulā ierdos augusta sākumā,
bet par dzimšanas dienu to saukt negribētos...
Derevnja, ta ’’pa sotakam’’, bet tā, lai kaulus nelauž...

Klusējot...

... vismaz pa vienam...,

Atvainojiet, bet nespēju še sameklēt
Kaskādes ’’nelegālās’’ dziesmas...,
tās ir fantastiskas, kuras klausījamies kazarmās.

Skaipā gan nav jāsēž