Staburag, atmoda un atbrvošanās no PSRS būtībā bija tikai prelūdija tam lielajam darbam un iespējams nepieciešamajiem satricinājumiem, pateicoties kuriem ... varēja sākt tā nācijas gaisma aust. Tā vietā, lai kko darītu nākotnei un iejūgtos darbos, ik pa laikam no jauna un no jauna sev pārjautajot, vai šī ir tā valsts, par kuru biju gatavs dzīvību atdot, latvietis augstmanīgi sabāza rokas kabatas, sak’ esmu te tagad saimnieks, tāpēc lai strādā citi, salīda valsts un pašvaldību sistēmā neko nedarīt un aizskrēja uz zviedru bankām pēc kredītiem, lai varētu savu saimnieka statusu apliecināt ar nenopelnītām privātmājām, X5, u.c. fetišiem. Tagad, lai te kko izmainītu, tik tiešām būs jālej asinis, ko PSRS sabrukuma laikā darīt nevajadzēja, un tas ir vairāk nekā skumji.
0
0