kāpēc? nemaz ar` ne. viesnīca-neoriģināli, krūmi-extremāli

Banāli ir gribēt, bet nedabūt, jo viesnīca un krūmi ir banāli..

pašreiz extremāli ..bet kad silts tad jau nekas

neesmu krūmu specs, bet extremalitāte varētu būt :1)apstāklī, ja ir garāmgājēji2)apstāklī, ja krūmu zari duras .
senili banāls ir nedaudz pārfrāzētais teiciens "Banāli ir gribēt, bet nedabūt"

Banāli, bet viesnīcu tāpat izmanto.. vai tagad ved jau majās? Krūmi- tas jau ārpus visa, bet siltas pludmales smiltis vasaras naktī, tas ir romantiski!

romantiski tam, kurš virspusē, ..tam otram pilna pakaļa smilšu!!

šad tad gribas kādu banalitāti (darbībā)..bet bez salkanas dzejas..

Vai tad es par TO rakstīju, Solaris?

Reizēm vienkārša banalitāte ir mīļa un pieņemama.

labāk jau mīkstā zaļā zalitē

Spark, a par ko tu rakstīji?..ko vēl dara krūmos, viesnīcās, smiltiņās?..laikam jau min krustvārdu mīklas... tik naktī vajadzēs lukturīti!

Ube, uzskatu, ka mūsu vecumā jau vajadzēja kādu stabilitāti, bet banālais tikai traucē nostabilizēties. Ja runa par viesnīcu, tad te kas slēpjams, un laikam jau precēto kreisie soļi. Vai tad pēc visa nav "dvēseles caureja"?

Oi, smuki:)) tie formuleejumi. Un daudz jau atkariigs no katra dziives pieredzes. Reizeem banalitaate ir sinoniims bezgaumiibai, reizeem - neradosumam...
Bet kaa anksa saka, reizem ir arii taas forsaas bezgaumiibas...

Vai tad vairs variāciju nav, Solaris? Ar basām kajām siltās vasaras smiltīs gar jūras krastu..

Esmu gana stabila...

spark, reizeem ir dveeselu putenis:))

basām kājām pa smiltīm ir forši, bet ne naktī...

Naktī smiltīs ar nav nemaz tik slikti

Padomāju, ka varbūt stabili cilvēki kā reiz var atļauties kādu banalitāti??

Ube, runa jau nebija par Tevi, bet Tevis minētajiem banalitātes piemēriem. Atvaino, ja liku tā domāt..