’’Staburag, Tavas spējas izprast tekstu jēgu ir vienkārši izcilas... ’’ Dīvainā, kārtā to man iemācija Zenta Mauriņa, kau tajos laikos, kad viņa bija aizliegta ar savu grāmatu ’’Pārdomas un Ieceres’’ . Jā, tāds nu es esmu, es vienmēr sekoju tam ko autors ir teicis, nevārda nebilzdams... Lūk viens necils piemērs no šīs diskusijas...
Paparacī saka ’’... mākslinieka/dzejnieka liktenis nav viegls, tas ir milzu soli priekšā sīkas sabiedrības domāšanas veidam..’’
Jautājums paparacim - Tad kadēļ, Tu nepieļauji, ka es arī varētu pretendēt uz ’’... milzu soli priekšā sīkas sabiedrības domāšanas veidam..’’ ? Man arī nav viegls liktenis...
Bet varbūt šī sabiedrība nepieskaita sevi pie ’’... sīkas sabiedrības domāšanas veidam... ’’
Bet man kā izcilam idiotam liekas ka šai sabiedrībai pietrūkst paškritikas, viņa pati sevi ir kadreiz apkaunojusi un pielūgusi elkus, tagad pati kautrējās atdzīties, ka ir grēkojusi...
Man lielākā daļa šisdienas sabiedrība atgādina piemēram... Nu, ņemsim - 18. gs. aristokrātisku ģimenīti kurā ir augusi jauna augstdzimusi ar zilām asinīmn aristokrātiska jaunava un kurai ir bijis pirmslaulības sexuālas attiecības... un visi to zin, bet klusē, visiem ir zemē nolaistas acis... vārbūt tomēr izdosies to meiteni izprecinat, varbūt tomēr... tomēr ... tomēr... tomēr... izdosies izspiest šo ’’tomēr’’
0
0