Kur ko var "dabūt" jeb vietējā tirgus mazizzinātie ēnainie kaktiņi / 60
12/04/2015 09:53 | Diskusija lasīta 11980 reizes
Ceru, ka šī diskusija, lai arī lēna, tomēr būs ilgspēlējoša, jo aicinu jūs dalīties informācijā par labām, izdevīgām, bet plašai publikai, iespējams, nezināmām vietām, kur kko labu izdevīgi var iegādāties. Neskatoties uz globalizācijas ietekmi un lieltirgotāju izveidotu tīklu un ķēžu eksistenci, tādas vietas, par laimi, vēl ir palikušas. Piemēram, forša, omulīgi iekārtota kafejnīca Salacgrīvā pie ostas (kādreiz tāda tur bija), velosipēdu veikals Ikšķilē vai bistro Rīgā, pie pašas Zemitānu stacijas. Ceru uz jūsu atsaucību! Un neturiet sveci zem pūra!
Atbildes (205)
Vispābā par to dārgo gaļu, jau pasen atpakaļ Anitra Tooma(vispārzināma zāļā dzīvesveida piekritēja, popularizētāja, Vides Vēstis redaktore un arī rakstu autore), publicēja pētījumu(neatceros tikai kas to veica), ka ekoloģiskā gaļa nemaz tik daudz neizmaksā. Vairāk izmaksā tā piepičkāta gaļa, jo ekoloģiski audzēti lopi mazāk slimo, tātad mazāk iziet zālēm, mazāk kroplību un n;āvesgadijumu dzimstot lopiem, utt. Tur bija pat ksaitļi minēti, bet protams, to neviens necenšas pasaulē popularizēt, jo tas nebūs izdevīgi ne kombikorma ražotājiem, ne zāļu biznesam.
0
0
... taču, cita starpā - visvairāk saķimizētās un piepihņītās ir tieši vistas... attiecīgi, viskaitītgākās, un vienalga kuras, jenķu, ES vai bāleliņu... vistu paika ražota pēc vienas tehnoloģijas un ekonomiskie rādītāji ražošanai puslīdz vienādi, attiecīgi, audzēšanas termiņš arī... un pēc garšas ar atšķiras no omes 5gadīgās raibītes -cekulītes... 
0
0
es neesmu izaudzējusi, bet šo to zinu par izmaksām laiksaimniecībā..
visdārgāka ir personiskā cūka, vista u.tr.t.t..
un ja par to ekologiju tā ir..vējs puš visādi..
un tie kas kaut ko kaut mazliet ķimiķo mazdārziņos tas ir vel bistamāk..jo dozām jabūt nu dikti precizām..
tā ka tantuka tomati tirgū var būt vēl ķimiskāki ka tie kas lielveikalā
visdārgāka ir personiskā cūka, vista u.tr.t.t..
un ja par to ekologiju tā ir..vējs puš visādi..
un tie kas kaut ko kaut mazliet ķimiķo mazdārziņos tas ir vel bistamāk..jo dozām jabūt nu dikti precizām..
tā ka tantuka tomati tirgū var būt vēl ķimiskāki ka tie kas lielveikalā
0
0
Piedodiet, par garo peistu un tas ir tikai fragments:
Mazāk līķu, vairāk naudas
Dāņu zemnieks ĢM sojas vietā sāka no mātes atšķirtos sivēnus barot ar zivju miltiem un nemodificētu, kaut ne bioloģiski audzētu, soju. Kopēji novēroja, ka sivēni kļuvuši mundrāki, bet saimnieks pamanīja – ka jāpērk mazāk caurejas zāļu, turklāt pēc barības nomaiņas vairs nav mirusi neviena sivēnmāte, agrāk nobeidzās vismaz viena mēnesī. Pirms diviem gadiem, kad fermu ļoti smagi skāra caureja, bija mēneši, kad nomira pat trešā daļa sivēnmāšu un neviena cūka nespēja zīdīt sivēnus. Tagad sivēni attīstās spēcīgāki un maz atšķiras pēc lieluma, turklāt strādniekiem ir retāk jāmazgā kūts un jāauklējas ar vārguļiem.
Kāds cits dāņu zemnieks – Sigurds Kristensens, kurš audzē slaucamās govis, pamanījis, ka agrāk, kad spēkbarībai nepievienoja ĢM soju, govis bija veselīgas un reti kad mira, toties vēlāk mirstība pamazām palielinājās un tad, kad pērn aizgāja bojā 10% ganāmpulka, zemnieks aizdomājās. Un nolēma atgriezties pie barības, kas nesatur ĢM augus. Pagaidām visas govis ir sveikas un veselas, bet veterinārārsts – rets viesis fermā.
Kopš cūku fermā Pēdersens vairs nebaro sivēnmātes un nobarojamos sivēnus ar ĢM barību, ir palielinājusies peļņa. Strādnieki strādā ar prieku, jo cūkas necieš no gremošanas traucējumiem un ir lādzīgas. Katra sivēnmāte spēj izzīdīt par pāris sivēniem vairāk kā agrāk un tas jau ir 25 000 kronu (Ls 2 360) gadā vairāk. Ducis sivēnmāšu, kas agrāk būtu nobeigušās no kuņģa slimībām ir palikušas aizgaldos + 24 000 kronas (Ls 2 270). Jāpērk par 2/3 mazāk antibiotiku + 30 000 kronas (Ls 2 835). Nemodificētā soja satur vairāk barības vielu, tāpēc vajag mazāk barības un tas uz visu lielfermu gadā dod + 12 750 kronu (Ls 1 205) ietaupījumu. Bet – nemodificēta soja ir 0, 55 kronas/kg jeb 5 santīmus dārgāka, ja visi fermas rukši gadā apēd 75 tonnas, tad kopumā jātērē par 41 250 kronām (Ls 3 900) vairāk. Bet tik un tā gadā jāiztērē mazāk naudas, kas ietaupīta, nepērkot medikamentus! Un, ja ir tik pārliecinoši argumenti, nesaprotu, kāpēc joprojām cilvēki tiek indēti ar neveselīgu gaļu un cūkas spiestas ēst ĢM soju, no kuras tām sāp vēders?
oriģinālais raksts gan angļu valodā ir te:
http://www.gmfreecymru.org/ pivotal_pa...dossier.pdf
Mazāk līķu, vairāk naudas
Dāņu zemnieks ĢM sojas vietā sāka no mātes atšķirtos sivēnus barot ar zivju miltiem un nemodificētu, kaut ne bioloģiski audzētu, soju. Kopēji novēroja, ka sivēni kļuvuši mundrāki, bet saimnieks pamanīja – ka jāpērk mazāk caurejas zāļu, turklāt pēc barības nomaiņas vairs nav mirusi neviena sivēnmāte, agrāk nobeidzās vismaz viena mēnesī. Pirms diviem gadiem, kad fermu ļoti smagi skāra caureja, bija mēneši, kad nomira pat trešā daļa sivēnmāšu un neviena cūka nespēja zīdīt sivēnus. Tagad sivēni attīstās spēcīgāki un maz atšķiras pēc lieluma, turklāt strādniekiem ir retāk jāmazgā kūts un jāauklējas ar vārguļiem.
Kāds cits dāņu zemnieks – Sigurds Kristensens, kurš audzē slaucamās govis, pamanījis, ka agrāk, kad spēkbarībai nepievienoja ĢM soju, govis bija veselīgas un reti kad mira, toties vēlāk mirstība pamazām palielinājās un tad, kad pērn aizgāja bojā 10% ganāmpulka, zemnieks aizdomājās. Un nolēma atgriezties pie barības, kas nesatur ĢM augus. Pagaidām visas govis ir sveikas un veselas, bet veterinārārsts – rets viesis fermā.
Kopš cūku fermā Pēdersens vairs nebaro sivēnmātes un nobarojamos sivēnus ar ĢM barību, ir palielinājusies peļņa. Strādnieki strādā ar prieku, jo cūkas necieš no gremošanas traucējumiem un ir lādzīgas. Katra sivēnmāte spēj izzīdīt par pāris sivēniem vairāk kā agrāk un tas jau ir 25 000 kronu (Ls 2 360) gadā vairāk. Ducis sivēnmāšu, kas agrāk būtu nobeigušās no kuņģa slimībām ir palikušas aizgaldos + 24 000 kronas (Ls 2 270). Jāpērk par 2/3 mazāk antibiotiku + 30 000 kronas (Ls 2 835). Nemodificētā soja satur vairāk barības vielu, tāpēc vajag mazāk barības un tas uz visu lielfermu gadā dod + 12 750 kronu (Ls 1 205) ietaupījumu. Bet – nemodificēta soja ir 0, 55 kronas/kg jeb 5 santīmus dārgāka, ja visi fermas rukši gadā apēd 75 tonnas, tad kopumā jātērē par 41 250 kronām (Ls 3 900) vairāk. Bet tik un tā gadā jāiztērē mazāk naudas, kas ietaupīta, nepērkot medikamentus! Un, ja ir tik pārliecinoši argumenti, nesaprotu, kāpēc joprojām cilvēki tiek indēti ar neveselīgu gaļu un cūkas spiestas ēst ĢM soju, no kuras tām sāp vēders?
oriģinālais raksts gan angļu valodā ir te:
http://www.gmfreecymru.org/ pivotal_pa...dossier.pdf
0
0
Bet mums tak ir iespēja izvēlēties, ko kopā ar gaļu ēst.
Kurš hormonus grib, tas vistu var ēst.
Kāds musulmanis stāstīja, ka viņi cūku neēd tāpēc, ka tā vienigā nesvīst. Tātad visi toksīni paliek iekšā. Lūdzu - toksīni.
Kurš grib muskuļainu beigtu govi, tas izvēlas to:)
Dzīvē taču ir tik daudz iespēju:)
Kā reklāmā - izvēlies ko vēlies, ēd ko izvēlējies:)
Kurš hormonus grib, tas vistu var ēst.
Kāds musulmanis stāstīja, ka viņi cūku neēd tāpēc, ka tā vienigā nesvīst. Tātad visi toksīni paliek iekšā. Lūdzu - toksīni.
Kurš grib muskuļainu beigtu govi, tas izvēlas to:)
Dzīvē taču ir tik daudz iespēju:)
Kā reklāmā - izvēlies ko vēlies, ēd ko izvēlējies:)
0
0
Laikam pērnziem bija par Latvijas un Spānijas gurķiem.Izrādījās, ka spānieši daudz mazāk saturēja kaitīgās vielas Protams, gan vienos, gan otros viss bija normas robežās.Ja par vistām, tad vienā no aizliegtajiem paņēmieniem bija vesels pētījums.Augšanas hormoni vispār ir aizliegti ES, piedevām vēl visai dārgi esot.Noskatoties to visu nebija iemesls neticēt.Bija salīdzinātas Ķekavas, mājas(latv.), polijas vistas.Nekā tāda šausminoša tur nebija.
Protams, gan vienos, gan otros viss bija normas robežās.Ja par vistām, tad vienā no aizliegtajiem paņēmieniem bija vesels pētījums.Augšanas hormoni vispār ir aizliegti ES, piedevām vēl visai dārgi esot.Noskatoties to visu nebija iemesls neticēt.Bija salīdzinātas Ķekavas, mājas(latv.), polijas vistas.Nekā tāda šausminoša tur nebija.0
0
Pašlaik mēs izmantojam tikai tehniskās sīkdatnes (cookies), lai nodrošinātu pareizu vietnes darbību. Vairāk informācijas
© Tauta.lv 2025
Kontakti |Reklāma |Lietošanas noteikumi |Privātuma politika |Lejuplādēt lietotni