Priekš kam man bērni, lai vadāt tos pa nodarbībām, un pa nakti vārīt zupu?!🤷‍♂️

Nabaga ome. Vispirms vadā savus bērnus, pēcāk savu bērnu bērnus. 
(nez, savu bērnu bērnu bērnus arī būs jāvadā??)

lare- es neesmu nabaga... esmu lepna mamma un vēl lepnāka ome..

Jā labi, ticu, ticu. 

Iemesli var būt dažādi, kāpēc audzina..pieskata mazbērnus vecvecāki... ar mīļumu un siltumu atceros tos vasaras brīvlaikus laukos pie omītēm... tak ne velti saka, ka mazbērnus vairāk mīlē, kā bērnus... citi, laiki, citi paradumi... bērni arī savædāki... 50 ..nē laikam 55 gados aiziet pensijā ... tas bija ko vērts... i duka vēl bija pieskatīt... i darboties...
Šodien vecmāmiņas raujās pa darbiem ... līdz cik?... 65... 70... vecums jau pieklājīgs... kad sava veselība jāpieskata...
Nav stāsts uz brīdi īsu pieskatīt ..bet ilgstoßi... nav viegli un ja vēl mazi, ne tik... un šodien jau vecmāmiņai bieźi vien nav blakus vectētiņš... bet jauns štuceris))))... no tā visa ar izrietošãm sekām... katram savs ego... no sērijas Tev vēl ir dota otrā jaunība)))))oadzīvot sev... tikties ar draugiem ... paceļot... vārdsakot padzīvot sev))))
Nabaga navbet ja tā vajagtad vajaggalvenais, sevi neļaušot un nevarot..visu ar prieku)))))
un aukles arī neviens vēl nav atcēlis

Ja prot atrast līdzsvaru starp savu dzīvi un bērnu dzīvi, tad jau lieliski. Ja vien ir tā sava dzīve...

Katram tāda dzīve kādu viņš vēlas. Ja cilvēks ir rīcībspējīgs tad pats spēj izvēlēties sev tīkamāko variantu. Dabīgi ka dzīve brīžiem ievieš korekcijas, un dažreiz ir kaut ko jāizdara arī patīkamu un noderīgu sev mīļiem cilvēkiem. Un tā arī ir dzīve 🤗
Vairākus gadus rūpējos par saviem vecākiem. Neviens mani nespieda ar varu to darīt. Un darīju to ar prieku un atlikušajā laikā dzīvoju sev. Domāju ka ģimene ir liela vērtība.

beata | 08/12/2023 16:59
jap
es arī rūpējos.un mani neviens nespiež.

Tas ir mūsu pienākums rūpēties par vecākiem. Godpilns pienākums, ja kas.

Par mani vecumdienās rūpēsies smukas sanitāres, atbrauks pie manis, parūpēsies, un vsjo atkal hameleonu rotaļas dziļā vientulībā.

Es neuzskatu, ka rūpēties par vecākiem ir pienākums   tāpat kā uzskatīt, ka esmu par kaut ko parādā... Un vēl sliktak, ja paši vecāki tā domā. Par mani nevienam nav pienākums rūpēties... bet man gan ir pienākums rūpēties par saviem bērniem, kāmēr paši kļust patstāvīgi... jo tā biju es, kas izvēlējās viņus laist pasaulē... ( te neiet runa par manu pašreizējo situāciju, jo tas ir ekstremāls gadījums).

..smukās sanitāres... vai, kāds naivums tādā vecumā)))
Par rūpēšanos... par vecākiem..
Nu, dzīvē jau visādi.Ja dzīvojat vienā mājā, tad kā var nerūpēties?
Jā ir lietas, ko vecāki nevar, bet tu vari, tad kā var nedarīt?
Man liekas, ka viss tak notiek pats no sevis, tā kā mūsu sadzīvē to prasa..
Arī rūpes par mazbērniem, tak katram citādi..citi dzīvo kopā, citi tālu, netālu, citi ļoti tālu.Dzive pati uzliek korekcijas, kas tur ko spriedelet... ja vajag tad dara, i vsjo)

.smukās sanitāres... vai, kāds naivums tādā vecumā)))... Jā.. tāds naivums.. 
 kad mans tētis palika uz gultas, tad katetru likt un mainīt brauca tāds riktīgs mužiks ap kādiem 40, kas nu nekādi ar maigumu un līdzjūtību neizcēlās.. kur nu vēl smukumu...  

... labāk nevizualizēšu))

pirms miega noteikti nevajag...

Man cepās gaļas siera rulete.. Vēl 20 min... Labvakar... Tikmēr rums ar kolu un Tauta..

Tas ka pie jums brauc nesmuki sanitāri nenozīmē, ka man būs tāpat. Manējās būs simpatjagas, viena baltā, otra mulate, trešā kāda korejiete, vai brazīliete, īsos baltos halātiņos ar viskija pudeli, un kasjaku, lai man dzīve jautrāka liktos.

Izrādās es arī te esmu runājuši tai tālajā 17.gada... kā iet laiks...

tad arī bija rums ar colu?

Nu kas to vairs atceras...