Oki-poki, šoreiz piekrītu. Nezinu gan, vai vārds "piestāv" ir īstais. Bet dzīve ir dzīve un gravitācija ir gravitācija. Lai gan daudz kas ir atkarīgs no rumpja trennēšanas un ādas kopšanas.
Tagad, kad kaislības ir rimušas, lasot diskusiju, nopriecājos, cik labi, ka man vakar nebija noskaņojuma uz runu plūdiem. Tagad to ļoti novērtēju.
Gluži kā dziesmā - Kāda dzejnieka namā notika reiz karnevāls...
Gluži vai apbrīnas vērta ir cilvēka tieksme raut citiem maskas nost:) Kratīt pirkstu... šūpot galvu... teikt - ai, ai, ai... pamācīt:)))
Arī man pašai. Bet, tad kad esi tajā iekšā, to nemaz i nepamani. Kaut kā sametās kauns. Gan sevis gan citu dēļ.
0
0