Ir viens pazīstams, kurš mājas bieži bērnu un sievas klātbūtnē ķēmojas. Tiktāl daķēmojās, ka citu cilvēku klātbūtnē pateica vienu no savām kroņa frāzēm. Lieta tāda, ka viņš kā tāds pašmācību izgājis filologs izdomā savus jaunvārdus. tad nu pēc analoģijas ar visnotaļ cenzētu un literāri lietotu vārdu "nodzerties" (no akas, piemēram) šis līdzīgi bija nosaucis citas fizioloģisko vajadzību apmierināšanas situācijas. Iznāca " noēsties", "nočurāties" un "nokakāties". Tad nu, ciemiņiem dzirdot, pa ieradumam tā arī pateica: " Jāiet nokakāties." Kas notika tālāk, paši varat iedomāties.
0
0