... vaiii... vaii... žurķi!!!!!!!  
Esmu dzirdējusi tādas lietas cietumnieki tur šujot!
Es gan nestādos priekšā kā tas strādā..un kā kaut ko tādu vispār gatavu var dabūt?!  

LZ - svarīgākais ir to magnētu nelielu, bet jaudīgu, dekoratīvā kēdītē... lai krūtis netraumē...

Žurķi, ko līdz lode un stā’vums, ja apieties ar to tā ari neiemāca. ..ās..

He, bet ja tā nopietnāk, saka, nevajagot atcerēties slikto, es gan domāju vajag, lai netrāpa atkal kādam grābeklim...
un reizēm palūkojoties atpakaļ, apjauš, ka: jokren babai, ir tak daudz labāk, a varēja nebūt!   

... ir, ir, par to slikto tā!
Es ticu, ka jebkas, kas ar mums notiek, jebkurš cilvēks, kuru satiekam, tā ir kaut kāda mācībstunda... kaut kam, kas notiek šobrīd..jeb notika  pirms gadism... viss mums kaut ko ir mācijis.
Tik vai esam to sapratuši, tas jautājums!

Nevis iesuj, bet gan ieaudze, un ne dzelzs(savadak saruses) bet gan no plastikas!
Mes armija, sporas pipiska, dzinam ieksa!

bet žurkim ir modernizēta špora... XXI gs, špora...

par atmiņām ... es gan mīlu ieslīgt savās bērnības atmiņās... un tieši pat atsaukt tās sajūtas, un visvairāk man nepatīk, ka es vairs neizjūtu bērnības saldo miegu...

salds miegs ir tiem, kam tīra sirdsapziņa :)

tad laikam man ir netīra sidsapziņa... bet es neesmu ļauns cilvēks, es it kā nedaru kādam sāpīgi...

Man spilvens tuvākais draugs - kā galva uz tā, tā es miegā... Sak, balta sirdsapziņa?

Mana arī tīra sirdsapziņa...

ikreiz kad dzirdu melodiju no Šerburas lietusargu filmas, atceros bērnības sajūtas braucot no ciemiem mājup,
nācās gaidīt savu autobusu, reti gāja...
stāvot autobusā pieturā Mēness ielā pie kapiem, pieturā...
auksts, ziema... sniga lielas skaistas pārslas, bet es īsinot laiku dungoju šo meldiņu... atceros kā tagad vakara krēsla, tukšs un kluss, ziema... un šī dziesma... fināls filmai skan manī
http://www.youtube.com/watch?v=f7Unnx5eLbk

Biezi vien, diskutetaji mekle, vai tas ir pareizi, vai nepareizi! Seit to darit nevajag!
Varbut jus, kaut ka makat norobezoties no savam atminjam, es to neprotu, tas man vienkarsi uzplaiksni, un ka jau mineju, tas var notikt, kadas skanas, smarzas, vai garsas rezultata!
Eju garam kadai majai, ko nupat iekurinajusi, sajutu dumu smarzu, un man atnak atminja Liepaja, kur biezi ciemojos pie masicas. Viniem majas apalja mura krasninja.
Vasaras rita, izejot no majas, ievelku plausas dzestro gaisu, kas sajaucies ar svaigi pljautas zales smarzu, un atceros ka jauniba ar draudzeni Zjozefini, agri no rita, apkerusies, vilkamies majas no festinja!
Ieejot kada veca maja, tu sajuti tas senuma smarzu, un atminja nak ciemosanas pie omites, kurai ari bij veca lauku maja!
Uzedot kartupelju pankukas, tu atceries krustmati, kuras ceptas pankukas tev likas pasas garsigakas pasaule!
Es nedzivoju stundam ilgi pagatne, tas atnak, un pec mirklja pazud nebutiba, un mana tagadne turpinas!

Tik veca filma un tik smeldzīga melodija... un mazam bērnam pieturā pie kapiem tā skan ausīs tā, ka jādungo līdz.Uz padomju laika rēķina jau var norakstīt franču šarmu, bet šodien ar tādu melanholijas pieskaņu sūtītu pie psihologa vai vismaz painteresētos vai ģimenei nav nosliece uz depresiju... :)

>šokolāde, vasara
Nevis jums tīras sircapziņas, bet jūs esat sasodītas guļavas! :) Miegamices mūžīgās! Seksiņa laikā arī aizmigtu, ja galvu pret gultas galu ritmiski nebuhņītu

... ai, krotiņ, krotiņ...
Savus pirksteļus patīk sūkāt un secinājumus izdarīt no pirksteļu sūkāšanas...  

Paklausījos to Šerburgas klipiņu - Nu moins! Kā var kaukas tik sarežģīts vispār atmiņā palikt?? Nekāda melodiskuma..tikai romantisks skaņdarbs.. Lai to atcerētos, jābūt kā Sjūzenai Boilai - ar autisma ievirzēm

>vasara
Kā tu raksti, tā es secinu - nekā lieka :)

Savu laiku Kombuļu Inesītes sāga arī sākās ar to, ka viņa paziņoja, ka dziesma visu laiku skanot viņā iekšā.. -dari ko darīdama, bet iekšā skan! ..Feina meitene - daudziem patīk