Dačuk- nevajag Ziemassvētkos likt uzsvaru uz cepešiem un pīrāgiem, bet uz kopā būšanu. ( galu galā- mielastu var gatavot visi kopā)...
Es cenšos būt laukos. Katru gadu- no rīta ar bērniem ( ne tikai savējo peciņu) dodamies uz mežu pēc eglītes- brienam pa kupenām ( Latgales pierobežā parasti ir sniegs), izvēlamies "pareizāko" un bērni to zāģē... Tad vilkšana mājās, pa ceļam sniega enģeļu zīmēšana, pušķošana, kad no skapjaugšas tiek ņemta nost lielākaste ar vecumveciem bumbuļiem- vecākais ir no 50ajiem gadiem, kad vectētiņš atgriezās mājās no Sibīrijas pēc deprtācijas un dažus rotājumus atveda saviem bērniem- manai mammītei un krusttēvam ( žēl- ar katru gadu veco stikla bimbuļbumbuļu paliek arvien mazāk- no ķibelēm neizbēgt)... Bračka sataisa mielastu, mēs palīdzam.
Vakarā- kopīga pasēdēšana pie eglītes, svecīšu iedegšana, dāvaniņas... Noteikti jāpastāsta, kas gadā labs noticis un ko cer sagaidīt no nākamā gada ( šo tradīciju iedibināja vecmamma)... Padziedāšana, dzejolīšu skaitīšana, dāvanu atsaiņošana...
Bet pats galvenais- laiks ar savējiem ( lai kādi tie arī nebūtu..

)