
oi, nē, nevajag (man gan ir, kam tās pildspalvas atdāvināt (ja drīkst)).

jā, jau pirmajā lappusē esmu teicis, ka pašam nekā nevajag, ka gaidām vislielāko dāvanu, kāda vien iespējama.
Ir. Trešais mazbērns, jeb pirmais mazdēliņš.
Laikam izteikta laimes sajūta, kas sarieš acīs asaras, nav bieža (un bieža tā vairs nebūtu tāda).
Bet brīdis, kad, apskāvis mīļoto, redzi, kā māsiņas pirmo reizi ierauga brāli... Kad vari par to pastāstīt saviem vecākiem piezvanot (nevis viņi uz to lūkotos no mākoņa maliņas)...