Tika dzirdēts tāds atgadījums no manas paziņas dzīves. Iepazinās viņa ar kādu interesantu kungu, vakarus pavadījuši jaukās sarunās pastaigājoties gar jūru, vienu otru reizi arī pasēdējuši kafeinīcā un vīrietis stāstījis, cik nelaimīga dzīve viņam esot bijusi kopā ar bijušo sievu. Sieva esot dikti mantrausīga sieviete, neko citu, kā tikai viņa naudu no vīra gaidījusi, nekad viņai nav bijis gana. Tāpēc arī šis vīrietis ļoti baidoties, sastapt savā dzīvē tādu pašu sievieti otreiz, lūdzis atvainōt, ka pagaidām netērējot naudu dāvanām un ziediem jaunajai draudzenei, kā arī nevedot viņu uz visādām dārgām izklaidēm, jo vēl jo projām jūtoties ļoti aizskarts. Stāstījis, ka esot nopietnas firmas īpašnieks, lai arī savu māju atstājis sievai, bet patreiz lūkojot pirkt jaunu- savai jaunajai dzīvei, vobščem, mēmais miljonārs. Mana paziņa, kā jau saprotoša sieviete, uz manu izteikumu- nesteidzies, varbūt, ka viņš ir tikai skops melis... protams ļoti izbrīnījās, jo kā es tā varot pat padomāt par viņas jauno draugu?
Pagāja kāds laiks, es nejauši satieku uz ielas šo manu paziņu, kura mani arī iepazīstina ar savu, pie elkoņa turamies blakus jauno draugu- mēmo miljonāru. Mans pārsteigums laikam bija acīm redzams, jo vīrietis ne pa jokam satraucās, mana paziņa iepleta acis, to pamanot, es atbildēju:, Labdien, bet mēs esam labi pazīstami!,
Šī vīrieša bijušo sievu labi pazinu, kā arī viņu pašu. Sieva rāvās pa diviem trijiem darbiem, kamēr nabaga vīriņš mētājās no viena darba uz otru, jutās nepārtraukti slims, visu nopelnīto naudu nospēlēja automātos un azartspēlēs nospēlēja arī kopīgi pirkto māju, kopīgi iesākto biznesu. Tika pārdots par kapeikām arī autiņš, tāds palabs džipiņš. Sieva laicīgi paspēja saglābt dārza māju, kurā pati un kopīgie divi bērni atrada mājvietu.
Lūk tādu mēmo miljonāru par savu jauno draugu bija noskatījusi mana paziņa. Skopais izšķērdētājs.