Kā sagaidam vai atzīmējam Mārtiņdienu / 80
10/11/2011 10:07 | Diskusija lasīta 23547 reizes
Mārtiņi jeb Mārtiņdiena ir saimnieciskā gada noslēgums un ziemas sākuma diena. Mārtiņam, tāpat kā Ūsiņam, kauj gaili, arī vistu. Gaiļa kaušana sekmē zirgu labklājību, bet vistas kaušana - govju.
Beidzoties veļu laikam, lielākajā daļā Latvijas teritorijas sākas ziemas masku gājieni, Mārtiņdienā to sauc arī par Mārtiņa dzīšanu. Mārtiņa dienā bērnu nosaukumi ir dažādi - mārtiņi, budēļi, buduļi, kūjnieki, čigāni u.c.
Latviešu tautas ticējumi un tradīcijas:
Mārtiņa vakarā meitas ar aizsietām acīm un izplestām rokām skrejot uz sētu un ķerot sētas mietus. Cik roku starpā paliekot sētas mietu, tik gadu vēl jāgaidot uz preciniekiem (LTT 19471.)
Mārtiņos iet čigānos, lai varētu sevi izrādīt un arī apskatīt tās mājas, kur varbūt citādi nav iespējams nokļūt (LTT 19492.)
Ja kāds grib atcerēties Martiņu arī lūdzu!
Beidzoties veļu laikam, lielākajā daļā Latvijas teritorijas sākas ziemas masku gājieni, Mārtiņdienā to sauc arī par Mārtiņa dzīšanu. Mārtiņa dienā bērnu nosaukumi ir dažādi - mārtiņi, budēļi, buduļi, kūjnieki, čigāni u.c.
Latviešu tautas ticējumi un tradīcijas:
Mārtiņa vakarā meitas ar aizsietām acīm un izplestām rokām skrejot uz sētu un ķerot sētas mietus. Cik roku starpā paliekot sētas mietu, tik gadu vēl jāgaidot uz preciniekiem (LTT 19471.)
Mārtiņos iet čigānos, lai varētu sevi izrādīt un arī apskatīt tās mājas, kur varbūt citādi nav iespējams nokļūt (LTT 19492.)
Ja kāds grib atcerēties Martiņu arī lūdzu!
Atbildes (516)
Un vispār. Vai tik nebij, ka tad, kad sāk naktīs piesalt un mīnusi parādās, mājputni jāsāk spundēt kūtiņās. Un tad tur visiem nepietiek vietas. Un tā kā šie pa vasaru trekni sabarojušies, tad liekos izkāva? A vasaru ļauži vairāk uz putrām spieda un tā. Un gaļu tik prātā piedomāja. Bet novembrī vēl lielo suķi kaut tā kā par ātru... jo ledusskapju jau nebija... ( RIMI un Maximu arī ne 
)
Tad tam rituālam un tradīcijai loģiska jēga un ekonomiskais pamats. Par senčiem neviens i nedomā smiet. Malači senči!
) Tad tam rituālam un tradīcijai loģiska jēga un ekonomiskais pamats. Par senčiem neviens i nedomā smiet. Malači senči!
0
0
Atšķiras, pat ļoti, tas ir saistīts ar vēsturi. Lietuva un Polija bija viena valsts, kas oficiāli pastāvēja kopš 1569. gada līdz pēdējai Polijas dalīšanai 1895. gadā. Bet apvienojušies viņi bija krietni agrāk, jau 14. gadsimta beigās. Protams, ka tas ir atstājis iespaidu. Tik ļoti ticīgus katoļus kā Polijā un Lietuvā, neesmu sastapusi nekur citur.
0
0
... vot, ļaunās vecenes, saraudinājāt sauļuku ... ptu uz jums, nešķīstenes un latvju tradīciju zaimotājas ...
... a, es šodien nopirku -portatīvo -ar roku maļamo (pieturos pie sentēvu tradīcijām) gaļas mašīnu un tītara fileju... bet, laikam, tas maite titar filejs-nav šajos populārajos svētkos aktuāls... un, kur nu vēl malts
... ptu uz jums, nešķīstenes un latvju tradīciju zaimotājas ... ... a, es šodien nopirku -portatīvo -ar roku maļamo (pieturos pie sentēvu tradīcijām) gaļas mašīnu un tītara fileju... bet, laikam, tas maite titar filejs-nav šajos populārajos svētkos aktuāls... un, kur nu vēl malts
0
0
Patiesībā latviešu Mārtiņiem nav nekā kopīga ar zosīm, šajā dienā tradicionāli kāva gaili. Zoss, visticamāk, ir piekabināta no vācu tradīcijām. Ja paskatāmies dainas, tad par zosīm nekas nav minēts, toties par gaili ir daudz
Kas tur dīc, kas tur rīb
Ap to mūsu istabiņu?
Mārtiņš gaili dancī veda,
Ap istabu tekādams.
Mārtiņam gaili kāvu
Deviņiemi cekuliem;
Jurīšam brālīšam
Ūsiņš pirka kumeliņu.
Kas tur dīc, kas tur rīb
Ap to mūsu istabiņu?
Mārtiņš gaili dancī veda,
Ap istabu tekādams.
Mārtiņam gaili kāvu
Deviņiemi cekuliem;
Jurīšam brālīšam
Ūsiņš pirka kumeliņu.
0
0
Pašlaik mēs izmantojam tikai tehniskās sīkdatnes (cookies), lai nodrošinātu pareizu vietnes darbību. Vairāk informācijas
© Tauta.lv 2024
Kontakti |Reklāma |Lietošanas noteikumi |Privātuma politika |Lejuplādēt lietotni