Kādreiz (nemaz ne tik sen) man piederēja krodziņš Vecrīgā, kurā skanēja latviešu mūzika, tika rīkoti danču vakari, uzstājās folkloras grupas un tika svinēti visi latviešu tradicionālie svētki. Diemžēl, ne manas vainas dēļ šis krodziņš pastāvēja tikai īsu laiku. Tomēr bija tautieši, kuri paspēja tur pabūt gan ikdienā, gan svētkos
. Tagad citā vietā Vecrīgā ir cits krogs ar tādu pašu nosaukumu, tikai tā ir vāja atblāzma no tā, kas bija kādreiz un tam vairs nav nekāda sakara ar mani.
Un man pārmet ņirgāšanos par latviešu tradīcijām
Pirms vērt muti vaļā (kustināt pirktus uz klaviatūras) vajag apdomāt kam un par ko braukt virsū. Un ja neko nezin, tad vispār labāk turēt muti
Sauļukiņav pozitīvā