Augšminētais dzejolītis ataino mūsu ikdienišķo dunu bedrē
kāds nejauš glāsts-nu ja, u nas tut ķesnovata
kāds apmaldijies smaids-aha, bedrietis saņēmis vēstuli no ārpasaules, smaida
vēja nestas lapas - nu tā gan ir nelaime- liekas, visas rudens veltes tieši mūsu bedrē sakrīt
par mārtiņrozi nav skaidrības, kā tā te iekūlusies ?
nesakot tāpat viss pasacīts- nūūū, tā ir mūsu sāpe