Tieši tā, makaln, vismaz vienā jautājumā... Man arī Vivaldi šķiet pat diezgan piemērots... piemēram, ziemā, pa sniegotiem ceļiem "Ziema" no "Gadalaikiem"... romantiski pat...

To mice:
No Gadalaikiem man visvairāk patīk Vasara

Tā Vivaldi vasara man tā kā par dramatisku... mums vasara ir savādāka.

pieredze rāda ja pārāk labi sapass kaut kas nav pareizi...

Ja nu tomēr:
Vasara:
Vivaldi
http://www.youtube.com/watch?v=...g65oWFMSoK0

makaln, šīs nu ir mans lauciņš. Es zinu to mūziku, man nevajag pārklausīties...

>>makaln, šīs nu ir mans lauciņš. Es zinu to mūziku, man nevajag pārklausīties...
Vai tad es Tev spieižu. Klausies, ko tīk.

... leduszieda pēdējam komentam piekrītu, jo ir uz savas ādas izbaudīts...

Kā tas būtu iespējams, ja būtu kāda garantija laimes sajūtai? Tak nevar.
Mana pārliecība, ka līdzīgajiem ir labāka saprašanās. Kā jau te minēja, ilgstošāk esot kopā jau bez vārdiem, zini kā otrs domā, kā, iespējams, rīkosies. Man sanāk, ka labi, ja prāts abiem līdzvērtīgi strādā, temperamenti līdzīgi..tad ok. diezgan maz paliek tas, kas riktīgi rausta aiz nerva.

Pasaule ir skaista dazhaadiibaa... Starp liidziigiem ar gadiem iestaajas klusums... Viens zin ko otrs domaa... otrs jau ieprieksh zin ko pirmais teiks... Atkriit vajadziiba muti virinaat... :)) Taapeec reizeem sagribas ko neprognozeejamu... :))

Līdzīgs vai pilnīgs pretstats... absolūti vienalga, ja ir labi kopā.

..arī droši vien daļa taisnības, puspulkvedi...

Pieredze...

Tas laikam vairāk atkarīgs cik intensīvi abi dzīvo. Vai ir par ko virināt muti vai tik... skatiens kur tv pults. es neredzu neko sliktu tajā, ka saprašanās bez vārdiem. pietiek ar pāris dienām prombūtnes, lai izjustu - "’kaut kas nav riktīgi". Man trakāk būtu sadzīvot ar kādu haotiķi, kas galīgi neprognozējams..

dumpigam kā parasti, viss kā ne pie cilvēkiem. mans indikators, vaj ir iespējamas vaj ne, turpmākas attiecības ar Sievieti.man svarīgi ir nevis cik kaislīga, un baudpilna super nakts-bet gan cik komfortabli ar šo Sievieti jūtos no rīta

ne mazāk svarīga ir vienāda humora izjūta, vai vismaz līdzīga izpratne.kas ir smieklīgi, kas ne. labsajūtai, līdzīgi garšu receptori, lai daudzmaz vienādi ēdieni iet pie sirds.nebūs lieku jautājumu.apslēptam komfortam, smaržu pasaule

Vispar jau pretējie poli un pretējie raksturi pievelkas.Tad viens otru var papildināt, kaut ko iemācīt un tas ir izdevīgi un interesanti.

"Kāda cibiņa, tāds vāciņš" /Latviešu sakāmvārds-/
Gadu gaitā/ runāju par ilglaicīgām attiecībām/ pamainās izskats, uzskati, attieksme pret dzīvi, temperments... gan jau vēl kaut ko nepieminēju. Ja pēc ilgiem kopā nodzīvotiem gadiem, pēc daudziem strīdiem, pārpratumiem, kurus ir varēts nogludināt un pārdzīvot, ja nekaitina, kā viņš (vai viņa)varbūt pie galda sācis čāpstināt( joks, bet ir anekdote, kur vecītis večiņai par to ar karoti pa pieri uzdeva)vēl joprojām šis cilvēks, ir svarīgs, ir pieņemams, ir paciešams... tad viss ir kārtībā un satikšanās ir notikusi atbilstoši sakāmvārda filosofijai.
Un var visu mūžu mainīt tos vāciņus... var arī dzīvot un piemēroties/pieņemot, ka ideāls nav neviens/ bet vienmēr gan laikam jāpatur prātā patiesības - "Tāds tādu atrod", vai, "Kā mežā sauksi, tā atsauksies"
Bet dzīvot ar izjūtu un negaidīt gan brīdi, līdz otrs tev pasaka "Man riebjas, ka tu te esi... " Tad katliņš ir piededzis un metams.

Jā, dumpi, kad reizēm sieviete žēlojas, cik slikts viņai ir vīrs, tad tā arī pajautāju- kāpēc tev ir tik slikts vīrs, vai labāku nevarēji dabūt, varbūt labāks tev nepienākās? Tad ši doma pagriež citu pusi un izrādās, ka šis vīrs nemaz nav tik slikts un viņu ir par ko mīlēt.
Bet reizēm attiecības vienkārši ir savus limitus izsmēlušas un tad jādod tam otram brīvību, nevajag sēdēt kā sunim uz siena kaudzes.

es atvainojos, komentārs bija domāts cipresei...