
runā, ka pirmsnāves filmiņā

visu pagātni līdz bērnu dienām būs jānoskatās, tā kā nekur jau nekas nepazudīs... bet mūsu materiālās dzīves liecības dažreiz tiešām žēl, bet katrai jau ar savs liktens lemts :) būt izmestai vai pazaudētai:))

Ko līdz ,ja tagadni ,kas ikdienā ,nākas atstāt katru sekundi pagātnē... bet ir lietas, kas vienmēr paliks vienīgi atmiņā...