Marīnam(izņem viņam no rokas dzēšgumiju- nu tā, lai tas nebūtu pa kluso - jo redz, ka neko viņš vēl nav izdzēsis)
Jo izlietu tinti jau nesasmelšu
Bet ir vēlme to turpmāk lieki nelaistīt
Un maza atkāpe manās bērnu dienās. Kam neinteresē, var tālāk nelasīt
Brālis un māsa par mani krietni vecāki -gāja vidusskolā pilsētā un dzīvoja pie vecmāmiņasEs uz laukiem pirtiņā
/
Un kā jau brīva meža meita - vēl skolā negāju - biju diezgan palaidnīga.
Tā nu reiz aizbraucu ciemos uz pilsētu. Geschvisteri skolā, es pa viņu istabiņu šeptējos. Uz galda uzklāts tīrs galdauts, turpat arī tintes pudelīte - tad jau rakstīja tikai ar tinti. Tad nu man tā ieinteresēja un es to atskrūvēju. Kā gadījās, kā ne - tā ņēma un apgāzās.
Jutu, ka ir ziepes.Bet vecmāmiņai neko neteicu. Kaut ko uzvilku virsū tam traipam. Kā viss toreiz beidzās, nezinu. Man neviens neko neteica pēc tam
Būs jāparunā un jāatzīstas grēkos, kamēr vēl iespēja. Kamēr vēl nav pienācis tas 21. maijs
Tie atomputekļi jau pamazām nāk uz mūsu pusi