leduszieds- man tāds pats "piedzīvojums", kā tagad atceros, daudzus gadus atpakaļ naktī nomira mūsu ome. Visa diena vienā skriešanā un tad nākošā naktī reala bilde sapnī es redzu, ka atveru acis, un redzu, ka istabā ienāk mūsu omis, tāds gaišs un mierīgs, un smaida at Tādu mīlestību... ! Prasīju, - ak, Diess omīt, a mēs te bijām domājuši, ka ...
. Un tad pamodos un , ziniet tāds miers kopš tā brīža. Reala sajūta, ka nekas drausmīgs nav noticis, ar omi, kur viņš mums tagad viss ir labi un mums vienkarši vajag šai pasaulē palīdzēt viņai ar godu no visiem atvadīties. Ko arī darījām ... Nekad to neaizmirsīšu! Man ir stingra pārliecība ka viņa bija vienkārši atnākusi atvadīties , un man prieks, ka tieši ar mani ...