ā, tas ir citādāk, kā es domāju, olit, bet tāda man arī bija. visas izmetu. tagad tik viena parasta ar roku brucināma, bet nav ne vainas.

desp, bet man bij tā..kā izmet, tā pēc laika situācija, ka tieši to tev vajadzēja, ka tas tagad noder... tagad es nesatraucos-metu prom ar domu... ja vajadzēs šito smuko kastīti, gan jau tad tikšu pie jaunas

Man tāda škrobe tagad, pirms gadiem 20 izmetu baltus, foršus, apžmiegtus džinsu svārkus, domāju, ka nekad vairs nederēs, jo biju noresnojusies, tagad varētu derēt, bieži par tiem piedomāju:-)))

jokoono, jā, es pirmīt samelojos - ir viena lieta, ko nožēloju, ka esmu izmetusi. džinsu sarafāns. bet tiešām - tas ir vienīgais.

Jā, haijam, man arī bija, tāds paīss, ar metāla sprādzēm, to arī žēl.

metālistes

Spicās

ar šodienu sākšu inventarizāciju... kaut kas atrada ceļu uz miskasti

... nav nevienas senas lietas... ... tikai tas, kas atgaadina tagadni,pat istabas iekaartojums nomainiits... OOOOo-samelojos... starp beernu miikstajaam mantinjaam, seezh lelle man daavaataa 18.gados... es paluudzu braaljiem, lai man to uzdaavina... ..pirmaa un vieniigaa manaa muuzhaa...

sad tad revizija ir jauztaisa..bet es nevaretu dzivot telpa kura izskatas bezpersoniska kaa viesnicas istaba..
vai vel trakak tik sterila, kaa slimnicas palata..brrrrrrr

pāršivērēju diskusijas iespaidā šo un to...
kā mani tās sievietes ir lutinājušas...
paldiesiņ visām.
un nav ne vainas... kkā sadzīvoju ar tām lietām...
uz katra stūra "par mazu, bet mīļu piemiņu"... un pieminu ar. kā nu kuru gan...

visas lietas izmetīšu ārā...

Kumpalas nekrāju. Ja kādu gadu nav kustināts tad maisā iekša un uz sarkano krustu vai patvermi prom. Kādam jau noderēs.
Tomēr ir viena lieta, kam ir piešķirta mūža maize. Tas ir mans jaunības mocis. Jau no 13 gadu vecuma 4 gadus vasarās strādājot tika krāta nauda mocim. Un tā 17 gadīgs pušelis tika pie pilnīgi jaunas Jawas. Tagad stāv garažā, pa retam ierucinu un noslauku putekļus.

sniker, tā nav lieta. tā ir relikvija.

Es parasti gaidu "’arā metamo" noskaņojumu. Nu bez tā nekā... Ja sāku taisīt inventarizāciju bez šī īpašā noskaņojuma, tad tā ir tīra laika izšķērdēšana, bet ja ir vajadzīgais noskaņojums, tad tīri labi atbrīvoju skapi no kāda paliela maišeļa drēbju, vai virtuvi no aizvēsturiskām lietām, kuras sen jau nomainītas ar mūsdienīgākiem agregātiem.

dajana, sen nemanīta -
reizēm nemaz nav jāgaida, kad ir vietā jauns agregāts. vecā izmešana veicina jaunā iegādi.

Lietas. kas mums apkārt, par mums daudz stāsta...

... bet, ne jau visi ,,lasīt,,prot...

Daži toties lasa kur vajag un kur nevajag. Lasa pat tur, kur sen nekādu uzrakstu nava Vot, prasme!

Pagājušajā ziemā pārvācos uz citu dzīvokli, divu nedēļu laikā tas bija jāizdara, pašā lielākajā ziemas aukstumā... biju spiesta ātrā tempā izšķirot visu iedzīvi, ko ņemt līdzi, ko mest ārā. Sēdēju pa naktīm, pat dambretes un šaha kauliņus saskaitīju un sašķiroju, pati par sevi brīnos Rezultātā sāķu pavisam jaunu un tīru, sakārtotu dzīvi jaunā vietā, ļoti labi jutos! Nu jau gan sāk parādīties kaut kādi krāmi, bet vēl veiksmīgi spēju visam izsekot un likvidēt!
Pavasarī sākšu arī jaunu dzīvi jaunā dārzā, t.i.-pļavā, vecais dārzs savus 30 gadus kalpojis, žēl jau ir, bet nu ir pārplūdis ar ūdeni un zemes īpašnieki nāk arvien tuvāk, sajūta, ka drīz iebūvēsies manās puķēs... kā man ies, nezinu, ko darīšu ar savām puķēm, kad man izaugs jauni kociņi un krūmiņi... bet sajūta tīri forša