Tie vadi jau ausīs nav muzička bet gan veļļukam vadāmība tie jau jaunie ar navarotiem..:))

desp... vot, serdi tu man laukā rauj... ar to ričuku tik pa meža taku... un , tieši tas bij bremzes moments, ka pa Rīgu negribēju braukt un baile māca-kā tas ir , ka cilvēki tev pretī nāk... a, tu kā supervūmene -pārgrieztām acēm tik ur uz priekšu... vadoties no tā, ka neesmu profiņš, nekad neuzdrošinātos traucēt gājējus uz ielas...

..maigonc man nodūrā... āaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaa

maigon, a tiem, kas sabiedriskajā ar vadiem ausē brauc... vada troļiku... nu, moinc

kāds?

Tie visi ir zombiji.>:))

Olita! Gaidu piedzīvojumus ar fūrēm...

..es ceru ,Olita112 , ka tā nebija mana meita, kas dabūja dunku no Tevis... arī braukā pa Rīgu ar riteni un klausās mūziku

al , es ar ļaunā ripoju pa ietvi
ko nu?

aglis, tas bij stipri pieaudzis puika(apm 20)... kurš naturāli brauca man virsū... un tā dunka-bij pagrūdiens ar roku, lai es netiktu nogāzta ar ģīmi asvaltā...

... mani netraucē neviens, kas ripo pa ietvi, kas mani netraucē... bet man ir apnicis baidīties no tiem, kas traucē...

olita112,neblandies pa ietvēm ļauj sīkajiem vizināties..:))
,

maigon... tie sīkie ir ap 20 ... un augumā garāki par mani... vienkārši bij pazemojošais gājiens uz ,,Rīgas satiksmi ,, , lai e-talonu pagarinātu... a, paceļam bij sajūta, ka jebkurš, kam ričuks zem pakaļas man brauks pāri... stāsts par to, ka tas bij uz akmens tilta, kur gājējs+riteņbraucējs vienkārši nesatilpst uz tās šaurās ietvīte... man ,laikam, bij jālec pār tilta margām uz sliedēm...

dzēl, neviens, kas ar ričuku brauc... nav ļaunie, tik ir tādi, kas nesaprot ko dara...

Olit

Olit,Tev šodien diena tāda,liekās,ka visi virsū skrien

token

... bet, šodien piegriezās, jo jau četrus gadus šito domu iznēsāju -par ko uz ietves man var braukt virsū... un man tā gadījies gana daudz moš, tā ir apzināta akcija-nobrauksim olitu uz ietves-visi gali ūdenī

Es,u labā.
Ripoju bez vadiem ausīs un pa ielu.

Bet gājēji uz ietves mēdz būt neprognozējami.

Ja pabrīdini ar zvaniņu, tad salecas un aiz pārbīļa izlec tev tieši priekšā, kaut pēc visiem fizikas likumiem viņam vajadzēja lekt uz otru pusi..
Ja nepabrīdina ar zvaniņu- aiz muguras rāda kulakus, ka klusi esi piezadzies un nobiedējis.

Jā- atzīstos- vienu reizi esmu aizķērusi gājēju. Par laimi- abi bijām veseli. Sasmaidījāmies un turpinājām katrs savu ceļu.

... vot, tur jau tas sunc aprakc... eju savā nodabā, iegrimusi šādos, tādos nākotnes plānos-a, ta uzreiz -žviks gar sānu... man inparkts klāt-nu pagaidām nav... bet bet bet...