mocc, man tuvākais Biķernieku mežs, bet nu es negribētu tur sēņot... kaut kā tās izplūdes gāzes mulsina, kas tur no visām pusēm lielos vairumos... man gribās 5, 6 beciņas-ne vairāk, lai zosti uztaisīt, garšu atcerēties-un viss...

Man patīk sēņot. Tā ir tāāāda izklaide. Brien pa mežu, elpo svaigo gaisu un meklē sēnes.
Pagājušjā 6dienā kopā ar senčiem un brāli piesēņojām 12 spaiņus. Man jau likās, ka sēņu nekad nav par daudz. Bet pagājušās 6dienas vakarā vai, pareizāk sakot, svētdienas agrā rītā, kad biju viena pati to visu kvantumu puslīdz apstrādājusi, tomēr likās, ka var gan būt par daudz.

Šodien saburkoju pēdējās- sēņu lečo.
Saldētava pilna. Ne tikai mana, bet arī eksvīrenes. Marinētas bekas pilns plaukts. Sālītas smukos plastmasas spainīšos ledusskapī.

Bet, ja mani kāds atkal nedēļas nogalē sauks vai sūtīs bekās, tad braukšu ar vislielāko prieku.

Pie mums neesmu ievērojusi, bet Leišos cilvēki sēž gar ceļa malām un tirgo sēnes un ogas. Mani franči brīnās un prasa, kas tie tādi un ko viņi dara

pie mums ari tirgo:))

senes ir laba lieta..bet par daudz est nevar..slikti aknaam..

ko nozīmē par daudz?
ēd tik,cik var ieēst

tas nozime est katru dienu vai pardienam..te daziem tadi krajumi,ka izskatas ka taa ari buus

... drausmīgākā sēņu zupa, ko esmu ēdusi bij tāda-kad, veikalā pērk tos sasaldētos šampinjonus, kas sašķērēti gareniski... tādi patiešo iemesti zupā... brrrrr... smirdēja kā vecu trauku lupatu novārījums... kopš tā laika greizi skatos uz sēņu zupām, jo tā ,,specifiskā,, garša vēl joprojām gaišā atmiņā...

olit es 1x paaredos ceptus sampinjonus un tas bija ujjjjjjjjjjj.sen. gadi 15 jau pagajusi.man veel tagad ir nelabi uz tiem skatoties..
un kur nu vel ,kad atceros to smarzu kada ir kad sampijonus cep vai vara..
es tad ne tikai paredos, bet saindejos..
un kad zin KAA tie sampinjoni tiek audzeeti...

jā,par vistām,cūkām,liellopiem viss ir zināms

Veikala šampinjoni jau vispār pēc sēnēm negaršo, bet, ja uznāk sēņu bads, tad var arī tos.

yeslji redzeti cilveeki,kas pastradajusi taajas senju audzetavas ..kaut pa pusgadam..
iet nost mati,strauji bojajas zobi..par rokam vispar nav ko runaat..
ada vnk iet nost

Esmu dzirdējusi stāstus, ka mūsējie Īrijā, vietējiem par lielām šausmām, ejot sēņot. Ārzemnieki, izrādās, uzskata, ka viss, kas aug mežā ir indīx.

Man draudzene, gide, ar vācu penšu velopisēdistu grupu braukusi cauri mežam, bet tur - pilns ar brūklenēm. Kamēr penši atpūšas, šī sākusi lasīt. Kā tie penši sākuši kliegt! Tās ogas esot apčurājušas trakas lapsas un viņai tagad būšot kirdik! Viss, kas mežā, esot indīx!

..a, ko... trakas lapsas ar grib čurāt... (atbalsta vācu penčus)

Franči gan lasa sēnes, tā vismaz viņi paši man stāsta. Nekad neviens neko tamlīdzīgu nav teicis, ka mežā viss ir indīgs.

Meibī viņi baidās no mūsu vides? Vācieši braucot uz šejieni sapotēti pret visām iespējamām ligām. Tie gan nav exkursanti, bet velopisēdisti.

Zinu, zinu tos velosipēdistus Frančiem jau arī odu krēmi vienmēr ir līdzi, par potēm nezinu, bet gan jau ka ir arī tās. Bet tad, kad viņi atbrauc pie mums, tad redz, ka te nemaz tāda čuhņa nav. Es tikai brīnos, kāpēc viņiem ir tik maz informācijas, galu galā ir taču 21. gadsimts

neparastā>un ko tad viņi tādu dara tais sēņu audzetavās?
ja reiz tur ir tāda ķīmija,ko tad lien?

junon, varbūt tā ir kaut kāda pārākuma apziņa, kas potēta jau gadiem... nu, kaut kā tā...

Nu, ja man būtu tā patālāk uz Austrumiem jābrauc, es arī, laikam, nodrošinātos ar visu nepieciešamo. Piemēram, tas gabals starp LV robežu un Maskavu ir pabaiss... Vienā tankštellē paprasījām, kur ateja. "Te atejas nav, bet aiz benzokolonkas esot autostāvvieta, kur esot ateja. Kirpočnoje zdaņije". Taču 3x apskrējām tai kolonkai apkārt, meklēdamas stojanku un kirpičnoje zdaņije. Tad pieleca. Aina sekojoša: aiz benzokolonkas, cik acis redz, viens vienīgs kūlas lauks, kaut kādi sagāzti dēļi, kam vajadzētu būt žogam, aiz dēļiem dzelzsbetona kluči aiz tiem kautkas mājelei līdzīx, bet pa gabalu redzams, ka durvīm dēlis priekšā, bet uz durvīm kā ķinītī - burti M i Žo. Bet visapkārt tiem dēļiem, dzelzsbetona klučiem un būdelei - vieni vienīgi... nujā... tie paši. Arī itkā civilizēta valsts.