Ja šī filma ir taisīts kā šokējošs dokumentāls stāsts kā māsa ar brāli sadzīvojuši kopīgus bērnus, tad šokā esmu es.Pie tam riktīgi, kņudina visas iekšas.
Un ne par šo ģimeni, bet par pašu dokumentālistu. Jau arī redzot "" reklāmrulli"" gribas maukt viņam pa galvu, pretīgi. Un tagad sabiedrība ar savu augsto "" ētiku"" metīsies tur pa vidu , iejauksies, šausmināsies, nososdīs... "" palīdzēs"". Sabiedrībai būs kur pabaroties ar lielajiem Fui. Es redzu ka tādēļ arī taisa šo filmu.
Manuprāt, ja jau šāds fakts ir noticis, šādi cilvēki ir un dzīvo... ja tik ļoti kādam gribējās tur iejaukties, tad tiešām tas būtu jādara pirmkārt, jau klusu un mierīgi cilvēkam, kurš var izvērtēt kādā veidā viņiem palīdzēt. Viņi ir atšķirīgi no apkārtējās sabiedrības.