Šodien izlasīta atziņa. Zieds nav tikai tā ķīmiskais sastāvs. Zieds nav tikai fiziska substance – katram ziedam piemīt arī smalka, gandrīz neredzama enerģija, kas mijiedarbojas ar cilvēka emocionālo un garīgo pasauli. Zieds sevī iemieso ne tikai dabas skaistumu, bet arī dziļu vēstījumu – katrs zieds stāsta savu stāstu, nesot sev līdzi senas zināšanas, tautu gudrību un cilvēku pieredzi. Kāds ir Tavs mīļākais pavasara zieds un kāpēc?
Un sākšu ar spārnotu sentenci no murminatora mutes: Nekas, nekas. Visā var ieraudzīt arī pozitīvo. Esot kaudzēm puķes visādas sapirktas, tām naktspodiņu saturs makten noderēs. Ziedēs zili zaļi rozā pēc trekna slāpekļa mēslojuma, varēs dāmas dižoties uz nebēdu. Vien jāievēro, ka konsistenci nedrīkst pie galda dārzeņiem pielietot, - parazītu oliņas līdz 5 gadiem zemē vēl dzīvas un pilnā gatavībā paliek iekārtoties uz dzīvi kāda cilvēka gremošanas trakta izejas tuvumā. Apēdi burkānu, bieti vai ko citu, un sveikas cērmes jaunās mājās.
Pavasarī krokusi. Manā miestā dārza arhitekte ir sastādījusi krokusus visās pļavās. Sniegs nokusis, zāle vēl nav pļaujama, bet pļavas uzziedējušas dzeltenās un violetās krāsās. Skaisti!
Liz, Tu laikam domāji dzejnieku narcises- baltās, smaržīgās? Jā, zem šī es arī varu parakstīties. Un principā, zem visām puķēm varu parakstīties. Drīzāk, man būtu viegli pateikt- kuras nepatīk. Petūnijas.
Ir lietas, kas neaizmirstas. Kādreiz Ausmai Kantānei intervijā vaicāja- kuras viņas mīļākās smaržas. Un nebij vis dolčegabanas vai šanelnumurpieci. Ausma dziļi ieelpoja, kā sajūtot un izgaršojot, un teica- kalmes. Vai esat jutuši, kā smaržo kalmes...
Kalmes, jā, tā viena no bērnības smaržām, tāpat kā maijrozītes, dārza un savvaļas naktsvijoles, dzejnieku narcises, ekkk, rindām vien, rindām vien.Ne visi pavasara aromāti, košumi, bet vienalga tuvi.Un ievas.liepas.
Man visi ziedi mīļi! Un sevišķi tie, kas smaržo! Un, ja vēl pašas izloloti un izaudzēti... Šopavasar esmu priekš sevis atklājusi cīrulīšus, zied pašlaik, dažādās krāsās.
Es varētu parakstīties zem visām pieminētajām..un rudenī patīk vēlziedes..ilūzija, ka pavasara krokusi zied. Pēc smaržas nepatīk mārtiņrozes un krizantēmas..kapus atgādina..
Kādreizējos psrs bada gados jau citu puķu nebija. Un tā kā dzimšandiena man tieši krizantēmu laikā, tad šo smaržu man nācās iemīlēt. Savukārt pirmajās kāzās, kad arī joprojām citu puķu nebija, neļķu neļķu neļķes. Sarkanas. Un līgavas pušķī paldies Dievam baltas...
Man otrādi, tieši dēļ rūgtenās smaržas patīk gan mārtiņrozes, gan krizantēmas! Un frēzija smaržas ziņā ir puķu puķe. Izauklēju uz radiatora sīpoliņus, jau iestādīju... kas būs-nezinu. Ceru, ka dīgs un ziedēs.