Es noteikti neraudāšu, ja te nenāks neviens. Es necentīšos šīs lapas reitingus mākslīgi uzprišināt, garumgarus citātus kopējot un citu vietņu puspalagus pārpublicējot. Laipni lūgts ikviens lojāls un pieklājīgs tautas parunāties gribētājs.
Ooooo! Liz! Šitās sapņu bites pavilka uz nostaļģiju, uz gadus 45-50 vecu pagātni, uz skolas ballēm ar prižimalkiniem. Eh... Es pat atceros, kurš tās bites dziedāja.
Atceros kad šeit ielogojos, tad ķirsis bija pirmais kandidāts, kas rakstīja man privāti, sūdzoties kurš te ir sliktais. Pati sliktākā pēc viņas teiktā bija skolotāja. Tad nākamie un nākamie. (c) Vai dieviņ... cerēju pirmā būt... Beastmodeonam buča! Nav kaunu ar maizi reizē apēdis.
a vot, versij, a vot! gribot negribot nimbs sev jāzīmē un jāturpina sevi uzskatīt par vip īpašo. dziesma skaista.tiešām... man gan ir cita, 26.maija, dziesma... tā sakot... pirmo reizi... pirmā deja... un tā... eh...
Nav, Solīt, nav. Laistu visu katru vakaru. Sākumā laistīju, lai ātrāk pēc salnām atgūstas. Tagad laistu, lai turpina augt. Jo tak redz, prieks par rezultātu. Vēl vismaz nedēļu lietus nebūs.
Man ir redīsi, salāti, loki, rukola un spināti. Šorīt bija jau pirmie gurķīši. Un vakar bija pirmās zemenes. Es tos zaļumus sasēju siltumnīcā janvārī. Zem sniega :) Nesu sniegu siltumnīcā, jo pagalmā vnk bija par daudz.
Nu jā, man siltumnīca tikai uztapa pirms pusotra mēneša. Bet nekas, nākampavasar arī sasēšu laicīgi. Jā, un tie lillā sparģeļi no kalbenes... kā ieliku zemē, tā stāv... nav pat asnu izdzinuši... vilšanās.
Mani sparģeļi apsala tajās sala naktīs. Jo pirms tam bija vairākas brīvdienas un tak man bija laiks tos izstādīt ārā. Bija jau tādas pirmā gada "dillītes". Bet nekas. Saknes būs dzīvas un gan jau augs. Toties viena no četrām tuberozēm beidzot atdzīvojusies. Nāk dzinums.