vārdsakot, draugiem.lv ziņo, ka šodien esot neveselīgās pārtikas diena. un tajās sadaļās, kur apgrozos (draugiem.lv) ir viens kungs, kurš tur esošo publiku ik pa laikam aplaimo ar pašsacerētiem dzejoļiem stilā "māja-kāja". neliegšos, es arī tā protu pāris sekundēs un man tas liekas primitīvi.
tātad. šodien bija dzejojums par to, ka kafejnīcā pie viena galdiņa sēž jautri puiši, ieturot bagātīgu maltīti, bet pie otra-dāmas pie "plikas " kafijas.
un lūk mana atbilde. (stāsts ir par to, ka es nekādiņās nebūtu domājusi, ka labprātīgi uzrakstīšu TO vārdu
, pašam dzejojumam literārā vērtība ir nulllllle.
Bij` dāmas nākušas kafiju malkot, Pačalot arī par dzīvi" smalko": Kā pašai un vīram, un bērnam, un kaķim... Jā, reizēm no ikdienas izrauties patīk! Dāmas garšīgu vīnu bauda, Pie viņu galdiņa harmonija valda. Bet puiši... tie puiši ēd un rēc, Brīžam šķiet arī, ka kāds tur pat brēc, Puiši ir ļoooti labā omā, Žēl, ka par citiem vismazāk tie domā... P.S. tagad "dienas kārtībā" ir zupīte un puncis