draudzene brauc dzīvot uz Tavu pilsētu, versij. tur viņa atradusi darbu.  (c) Nekāds baigais sasniegums jau tas laikam nav. Man, starp citu, Līvāni patīk labāk.
Dārzā uzziedējušas pirmās lilijas (c) Kā jūlija vidū, vasarai uz beigām, toč.

versij, darbs Jēkabpilī nav nekāds sasniegums, tas tiesa.    .es runāju konkrēti par šo situāciju. runa ir par to, ka viņai diemžēl piespiedu kārtā jādodas prom, jo šeit darba nav. līdz ar to ir simtu un viena klapata: pārdot dzīvokli, atrast dzīvokli Jēkabpilī, jauna vide, cits kolektīvs, utt.
Līvāni man nepatīk tajā ziņā, ka šajā pilsētā nav centra, vnk nav pilsētas centra, pilsēta izstiepta kā zarna abpus Rīgas ielai. 
manā dārzā ir zemenes.ne tik daudz kā sol, bet ir. zemesvēži turpina uzdzīvot. lilijas jau pāris gadu negrib augt, niķojas. ziedēt negrasās.

Miljoniem cilvēku maina dzīvesvietas. Katru dienu tas notiek. Un būtībā tas ir labi, tas ir forši. Tas ir stimuls. Tas ir kas jauns, savādāks. Tad cilvēks mobilizējas un var ellīgi daudz izdarīt. Neiesūno un neapaug ar liekām aizvēsturiskām grabažām.

Un, ja negrib pārvākšanos, var vnk braukāt uz darbu un atpakaļ. Tās ir tikai padsmit minūtes ceļā. Daudzi rīdzinieki pa stundai katru dienu uz darbu kuļas. I visi dzīvi.

Un, ja negrib pārvākšanos, var vnk braukāt uz darbu un atpakaļ. Tās ir tikai padsmit minūtes ceļā. Daudzi rīdzinieki pa stundai katru dienu uz darbu kuļas. I visi dzīvi. (c)
tas taču ir skaidrs kā diena. un rīdzinieki ne tikai pa stundai, bet ilgāk. es, kad mācījos Ped.fak. Pārdaugavā, dzīvoju pie draudzenes netālu no  VEF. sanāca ilgāk. 
Miljoniem cilvēku maina dzīvesvietas.(c)
protams
Un būtībā tas ir labi, tas ir foršiTas ir stimuls.(c)
man nav
Neiesūno un neapaug ar liekām aizvēsturiskām grabažām.(c)
man ir labi grabažās 
man nepatīk pārmaiņas. 

Pārvācoties visforšākais ir tā tikšana vaļā no grabažām pie kurām tik ļoti pierasts, bet nekam vairs neder.
Gaidu savu nākamo pārvākšanos.

Es gan negaidu. Un negribu. Man patīk mana māja, mans rajons un cilvēki apkārt. Es vēlos dzīvot tur kur dzīvoju.
Ja ir vēlēšanās kaut ko izmest, var tak vnk aiznest uz atkritumiem. Nav obligāti jāmeklē cita dzīvesvieta.
Kaut kāds skumjš vakars. Klusums visapkārt. Savāda sajūta...

Piekrītu Beatai. Man tagad tāds stāvoklis, ka varbūt būs jāmaina dzīvesvieta, man tā būs vesela traģēdija, dzīvoju šajā dzīvesvietā no dzimšanas, katru bedrīti gandrīz zinu   , ļoti daudzus cilvēkus rajonā zinu pēc sejas...
Ja par braukšanu uz darbu, tad to arī nesaprotu, piemēram uz Rimi Āgenskalnā brauc no velns viņu zin no Kādiem rajoniem, pat no citām pilsētām, patērē vairāk kā stundu ceļā, varētu padomāt, ka Āgenskalnā ir vienīgais Rimi. Man viena no galvenajām motivācijām strādāšanai Rimi ir tas, ka 5 minūtes līdz darbam.
Un, ar nekādām grabažām arī neapaugu, viegli šķiros no nevajadzīgām lietām  !
Kaut kā tā.

100% piekrītu beat un dincei.
vienīgi par rimi viedokļa nav.

Labrīt no rīt! Saldie ķirši nāk gatavi, jāsāk vaktēt no strazdiem!

Jā, strazdi jau no paša rīta aktīvi. Lare, ņem slapju airi un stāvi pie koka. Tie maites ir tik rijīgi.
Labrītinj.
Dince, bieži vien cilvēki nespēj kritiski novērtēt situāciju. Viņš var braukt katru darba dienu uz pilsētas otru galu. Jo tur maksājot vairāk. Pie mājas ir darbs, bet alga mazaka esot. Pat tad ja ceļā pavadīto laiku nenovērtē, tad ceļa naudu gan viegli saskaitīt. Un beigās tas pats vien sanāk.
Bet, katram sava doma galvā.

Versija šon atkal ir piecreiz peldējusies. Kopā arī visādi sīki, bet vajadzīgi darbi sadarīti. Lai neaplīgo. Tā labā ziņa. Bet Versija ir atkal samežģījusi celi. Tikko jau pēc iepriekšreizes beidzu klibot. Un tas galīgi nav labi. Vot. Tāpēc tagad sēdēšu pie Tautas...

Ja par strazdiem, tad šie bija naskāki. Kaut bija mēģinājumi apklāt, sakarināt un nosargāt. Še tev! Tikai kauliņi kātiņos karājas zaros. Tātad nebija nemaz vēl īsti gatavas tās ogas, secinu.

Labrīt  svētku nedēļā. Apmācies, tāds mērens siltumiņš, man par maz, ja godīgi
Kādi plāni uz Līgojāņiem, kur svinēsiet? Es Saulgriežus laukos, divītī pie ugunskura, pameditēsim, bet 23/24 jau pilsētā, piejūras parkā būs danči un izklaides.
Vakar atkal spaini zemenes pārstrādāju, ķiršu nav, mazie  saldie kociņi vēl neražo, ir nedaudz skābie, bet tie vēl nav gatavi.Lillijas vēl nezied, bet gatavojas, rozes gan zied...

Labrīts dubultsvētku nedēļā! Pēc izlaidumiem visticamāk neko negribēšu, vai minimāli kauč ko.

Par to dzīves vietas maiņu, 100%, piekrītu Lizetei, par to, ka viņa simtprocentīgi piekrīt Beatai un Dincei)

Pelēkie bandīti ķiršu laikā ir tikpat nenovēršama lieta kā nāve, nodokļi vai gadalaiku maiņa.
Melnie vismaz ir pieklājīgi - vienu, otru ķirsīti bišķi paknābā un gana. 
Bet kad pelēko uzlidojums, tad visa zeme sarkana...

’bdien... kā tad- vakar stunda pagāja, kamēr visu kārtīgi salaistīju un šodien, protams, līst... bet lai jau nekādi baigie darbi āra paredzēti nebij’ un no centra atkūlāmies pa sauso... ta kā- lai tik līst- būs man laiciņš filmu paskatīties...  
 p.s. par pārvākšanos- ja to dari apstākļu spiests, tas nekad nav ne labi, ne uzmundrinoši, ne stimulējoši, drīzāk iedzen depresijā, ja vēl apzinies, ka daudzas ierastas lietas sanāks atstāt...
 ja tā ir mērķtiecīga izvēle, tad, protams...

Te nu jāpiekrīt costai, ir atšķirība par pārvākšanos, vai tā ir piespiedu kārtā, vai paša izvēle. 
Bet kā smaržo liepziedi..! Burvīgi!

Pie mums vēl pumpuros. Es pievaktēju...