Labrīt.
Es teikšu tā -ir, kas pļerkšķ un ir kas zumina kā bitīte. Jaudīgie sporta moči, ar lielajiem izpūtējiem, kuriem vēl kaut kas izņemts ārā, lai lielāku troksni taisītu, bet... bet... tas atkal ne bez iemesla..troksnim jābūt, lai mašīnās sēdošie viņus sadzirdētu, jo bieži vien mocis atrodas mašīnas aklajā zonā..un notiek negadījumi, jo jo šoferi, it sevišķi fūrēs, mocistus neredz. Bet ir tak vēl ’’čoperīši’’, kas maigi urkšķina un dūc... tas ir kā milzīgs vibrators starp kājām, uz tā sēdēt ir bauda!
To es no pieredzes! Un vēl man patīk tā sadegušās degvielas smarža, ko mocis aiz sevis atstāj! Kad biju stāvoklī, tad vispār varēju stāvēt un ostīt, man to fiziski vajadzēja... kā citai siļķi! Tas man laikam asinīs, no mammas.
Fantastisks rīts, tik silts un smaržīgs... un saule pāri visam.