Tā jau ar tiem puišiem ir. Ne uz visiem var paļauties.
Labrīt. 
Vēss, bet saulains. Arī labi

starp citu, pamanījāt-kā kaimiņiene sakravāja koferi, tā pazuda sarkanie īkšķi... sakritība?!

Beata, varbūt tev būs interesanti-Liepājas teātrī jauna izrāde, ’’Tēvs klusums’’, lugu sarakstījusi Rasa Bugavičute-Pēce, tai ir autobiogrāfisks pamats, saistīts ar viņas tēvu Jāni Zirni, diriģentu... Ļoti labs darbs, manuprāt. Iesaku.

Rasai labi darbi. Un viņas mamma bija coina kolēģīte, nu pakāpusies augstāk pa karjeras kāpnēm. :)

no rīta bija saule.pazuda. nav silti.
solaris | 16/04/2024 11:12
varbūt tam kādas līdzības ar putlera čemodānu?

Es neko nemanu. Ne koferus ne īkšķus. Man jau vējš galvā.
Paldies, Solaris. Interesē. Man tikai kompanjons ar auto jāatrod.
Ar autores vārda un uzvārda izrunāšanu man vienmēr bijušas problēmas. Pirms koncertiem vienmēr trenējos raiti izrunāt.

Sol, Tu tātad pamanīji, piefiksēji. Es savā grāmatvežu orgasmā neko nepamanu. Kura kaimiņiene?

sūds par visām kaimiņienēm ar koferiem, .galvenais, ka ir misssssssssssijas apziņa un (pie)sekotāji
līst
vē
bondzelēs iebakstīju saulespuķu sēkliņas.patiešām-sēkliņas. maziņas. un -padomā! pāris dienas, un šamās sadīga.

Lasu un jūsmoju par jūsu "zaļajiem" pirkstiņiem... Man gan šogad nebūs nevienas bondzeles... Nevienas, kas man nav raksturīgi, jo... esmu nolikta uz pauzes... Nu jau trešo mēnesi.. Kā palasu, ko tik solāris nedara pa. zemiti... Šogad nekā... Pie mums līst auksts, ne mīlīgs vējš... lab, ka istabā silti, internets un kaķis ir..

Vigij pai-pai... es jau steidzu izdarīt darāmo, man maija beigās paredzēta neliela ’’rekonstrukcija’’. tad es arī kādu laiku būšu uz pauzes.  Mums saulains šodien, bet vēss gan.
 Redz, kā piemin, tā klāt... to es par sarkanarmieti.

Es nesteidzos, tik samtenes sasēju zemītē. Gaidu siltāku laiku. Lietus šodien nav.

Lare, ja kas, tieši samtenes pret salnām ir visneizturīgākās!

Sēklas kartupeļi iznesti no pagraba, kastēs un siltumnīcā un diedzējas... un milzīgs lērums dāliju... un pārzieminātie podi ar visādām saknēm... to visu tak nekur nevar aizstiept. Paļaujos uz Dieviņu. Stādi un puķes istabā zem lampas. Jau kuro reizi atnesti. Gandrīz vai bilde jums jāsūta.
Nu nevajadzēja trakot. Nevajadzēja. Bet ko nu vairs. Glābj, kas glābjams.

Sol, iesēju tik šodien. Kamēr izdīgs, salnas būs garām. :)

... es tā lēnīgi cenšos kopt iegūto dārzu un siltumnīcu, dobes un kokus... tā kā mans dārziņs UK vienmēr ir pārcietis visas vētras un " aukstumus", tad ceru, ka to, kas jau izdarīts daba neiznīcinās... un sevišķi steigusies arī neesmu..jo diezgan daudz kas nojauna apgūstams-kuri krūmi, koki kā izgriežami... un visvairāk šobrīd rododendrirūp, jo parāk smagā zemē sastādīti un nīkuļo...
viss būs labi...  

Labrīt!
Dzeram savu garšīgo kafiju, domājam labas domas un daram svētīgus darbus.

Labrīt. Tāds drūms rīts, nomācies, vēss. Durbē ar nekā priecīga, Milda 5. dienu bez ēšanas... ehhhh.

Ja katrai ligzdai pieliktu kameru, pasaule saietu sviestā... vai pierastu pie procesiem dabā. Labrīt!

Jā, zināms mazohisms tas ir , solīju neskatīties, bet tak nevaru, interesē, kā tā epopeja beigsies.  Olas protams ir jau norakstāmas, bet Mildai uzradies jauns pielūdzējs, varbūt sanāks pāris nākamajam pavasarim. Ligzda jau ir...
Un, ar to putnu vērošanu saslimst! Ja kāds man pirms gadiem 5 būtu teicis, ka es sēdēšu un vērošu... un skaitīšu- cik un kādi putneļi manā dārzā mīt, domātu, ka tas cilvēks ir ku-kū.

Ir cilvēki, kuros, skaidri jūtams, aizgājis postā un nerealizējies iedzimts ( vai mantots ) asenizatora talants.