meitenes no šīs sķirnes ir daudz mierīgākas nekā puiši... tas pirmkārt, otrkārt- ļoti pieķeras saimniekam (kas manā gadijumā bija problēma) un ātri mācās, ta kā ir kur izskrietiespie mājas, tad tādās garās pastaigās ejam reti, seviški jau slapjumā un aukstumā... + ir ieliekama mugursomā, ja nu peksņi kādam pretenzijas, ka veikalā vai autobusā iet ar suni..

kā ar hortenziju ziemošanu ? UK es tik ziedkātus nogriezu un auga griezdamās.
.tagad īsti nezinu, ko darīt, jo ir šobrīd stādi sadāvināti, bet ārā taču nevar likt...   siltumnīcā?   
nenosals?

ak, mans(mūsu) racējiņš pinčerīts Dūcītis-gudrs un izlaists pēc vella! 
saimniekam bezgaluzticīgs. ļoti ļoti.varbūt tāpēc, ka no patversmes.
pēc kaut kāda sava suņu "ņuha" aprej tos, kas, viņaprāt, kaitnieki. 
ja par aktivitāti, tad nav nenormāls dipadu dapads, bet vecmāmuļai gados ar tādu labāk nē
un spalvu arī nav daudz

Costa, kas tev tās par hortenzijām? platlapu? Ja tās, kas podos, ziedošās, tad ar tām ir baigi jāauklējas, jāgaida, kad vairs nebūs salnu, un tad var stādīt ārā. Bet rēķinies, ka uz ziemu būs kārtīgi jāsasedz. Citādi būs tikai lapas, ne ziedi.

Sol... nezinu... tik podos..visi mani paziņas zin, ka pārdzīvoju par pamesto dārzu- tad nu dāvina visu ko...
p.s. par suņu un kaķu tēmu!!!!  suns skatās uz mirušas saimnieces foto un raud! reāli birst asaras... !!!
 pirmo reizi to pieredzēju, kad  manu mīļo, loloto runci ar visu kakla siksniņu noķēra kā bezsaimnieka kaķi! kaut kā jau patrsvermēm  naudiņa jāpelna... !!! 
mans runčuks tā raudāja, kad beidzot atradām un vedām mājās...

Ir skarainās un ir platlapu... skarainās var mierīgi stādīt ārā, pārziemo un zied. Bet platlapu ir cimperlīgas. Mīl aizvēju, siltumu, daudz jālaista, jāpiebaro. Tās ir tās, kuras parasti veikalos nopērkamas, ziedošas, visbiežāk zilā, vai rozā krāsā.

Par hortenziju tēmu- neviena krāsainā īsti neparziemoja... sedzu, bēru kūdru un nekā. Viens pods tika izglābts, jo uz glabāju siltumnīca, bet visu vasaru auga un bija tikai lapas... Laistiju, meesloju... Nekā.. Laikam tālu ziemeļos dzivoju... Citiem zinu, ka pārziemo

Nu, es ziņošu pavasarī, kā man gāja... šogad man viņas d pusē, pie mājas sienas iestādītas, iepakotas agrotīklā un vēl ar egļu zariem piesegtas. Pirms tam arī bija tikai lapas, jo apsala, par ātru atsedzu pavasarī.

Man labi aug tāda kokveidiga- viens stumbrs... Un parastā baltā ka kupena

Tā vecā ir Anabella, kādreiz bija praktiski katrā dārzā, pirms vēl tā kļuva par modes puķi. Es esmu sastādījusi kā dzīvžogu, tikai jāgaida, kad saaugs. Man ir Phantom, kas ir augumā visdižākās. Un tad vēl Melba fraise, kas sākumā zied baltas, bet tad iekrāsojas rozā.

Tas, kas maina krāsu man arii ir... Nezinu nevienu nosaukumu

meitenes... man koši sarkana  un balta  ( bija) bet tagad zilie-violetie un nedabiski izskatās... tādi  stādi... pagaidām mazi- turu uz palodzes...

Skatos kā pilsētas apstādījumos viņas katru gadu sazied baltām kupenām ne segtas, ne mulčētas vai lutinātas. Īpaši meklējusi  padomus un mācījusies neesmu, viena tāda zila ar visu podu man bija uzdāvināta. Sapratu, ka esmu par glupu. Jo iznīka, dobē iestādīta. Pērn skatos- kaut kāds pipsiks izdīdzis ar pāris lapām. Un tāda viņa tur dzīvo. Ārā neroku, bet jēgas arī nekādas.

Apstādījumos noteikti ir skarainās, ar tām arī baigi nav jāauklējas, vien jālaista daudz. Ja grib, lai platlapu ziedētu, ( un izskatās, ka Costai ir tieši tās) tad uz ziemu jātuntuļo, vai nu jāstāda podā, un uz ziemu jānes kaut kur pagrabā.

Ja vīrus tā aprūpētu...

Plikpauri, kas tev liek domāt, ka neaprūpē?

Par visām atbildēt nevarēšu, bet man ar to lietu viss kārtībā. Pat par daudz, stipri par daudz. Bet ko padarīsi- ttāda mana daba...

Man gan ar to problēmas. Salta sirds man... salta. Tāpēc nav vīra. Drošības pēc. Lai nenodaru pāri nabaga cilvēkam.
Labvakar.

Pie krītu Plikpaurim.

Šinī sakarā ienāca prātā ko kad iepriekšējā lapusē teikuse Beata: <Arī lieliem suņiem gribas pasēdēt klēpī :)>

Ar labu nakti, smukās un gudrās Dāmas!

Vēl tikaj  jānomazgā traukus.