Svētkos visgrūtāk esot vientuļajiem. Var jau būt, man tā laime nekad nav bijusi.
Bet, ja nu tiešām tas tā ir... pa nopietno... tad es no visas sirds novēlu nejusties vientuļiem. Vientuļiem vienatnē, vientuļiem ģimenē un vientuļiem sabiedrībā. Un tā kā baltums mums šajos svētkos nav ticis, bet baltumu gribējās, varētu samīļot katru un ietīt katru baltā, siltā un pūkainā pledā ( nu jā, nu jā, virtuālajā ) Varētu, bet... tas par tām baltajām pi... ēm nesilda. Tāpēc plediņi būs pelēki. Jo pelēkā ir mana mīļākā krāsa. Larei ziloņkaula pelēks, Solei peļu pelēks ( kas priekš manis vispār ir krāsu krāsiņa ), Elim baložu pelēks, Beastam olīvu pelēks, Lizetttei rožu pelēks, Vigijai zemes pelēks, Beatai pērļu pelēks, Plikpaurim zilganpelēks, Dincei gaiši pelēks ar tumšpelēkām rūtīm, Piektdieņa niku ģimenei rūsgani pelēks, Svilpim sūnu pelēks, Erotikai svītrains kā zebra ( kad ātri kustas, rodas multiplikācijas efekts, ka pelēks ), Indrakam nebalinātas dzijas pelēks un Ķirsim dūmakaini pelēks. Ja nu kādu tiešām aizmirsu, neņemiet ļaunā.
Un tagad ietinieties savā iedomu plediņā. Uz tā fona riktīgi labi izskatās i dzirkstoša šampanieša, i tumšsarkana karstvīna glāze. Saskandinām uz Jauno! Ar domu, ka vecais nebija slikts, bet Jaunais būs labāks.
5
2