kā man patīk, ka mani biksta... stāsti, stāsti!
Lar, nepaspēja tak... )))
Bij pieraksts uz 15.00, ieeju bik ātrāk, bet kaut kā redzu, ka nav pazīstamās frizieres, bet tā kā komanda nomainījusies, tas jau lika tā kā kļut aizdomīgai... Nu, bet nav jau liela nelaime, man vajadzēja tik atjaunot drusciņ griezumu, tā kā neko īpašu neprasījās.
Administratores vieta tukša, garām iet viena un skatās tā izbrīnīti-nu, saku, ka pieraksts... un tā ... ka, laikam, jāgaida(vienvārdsakot -pati ar sevi runāju un plānoju, kas jādara)))
Cik personas parādās, tik nopēta mani, neko nesaka un aiziet... pl. jau 15.15... bet nekas nenotiek...
Atnāk viena, jautā-jūs pie Oļas... saku nē... atkal nekas...
Pa durvīm ieveļas krievu pāris-ģed i babka... ak, šito klanīšanos, gorīšanos, mīlināšanos... pažalujsta, vi po zapisi, buččč, buččč...
ZB, es ar -po zapisi, laiks jau pāri... a, es tik kūkoju tālāk, bet dusmas aug augumā...
Nākamais uznāciens-prasa man-ko ta man vajag)))... ta ar pateicu-es ar pēc pieraksta un jau vilku mēteli, un gāju prom, un tad nu bij tas bļāviens... kur ta es ejot???..jāāā, brīnums, kur ta es ta pēkšņi eju...