Tā ir, Costa, te arī nevajag neko privātu izpaust, jo -ir personāži, pareizāk-person-āžas
kam to tik vien vajag, izlasīt, apzelēt, pierakstīt melnajā blociņā..un tad pēc laika izvilkt un paņirgt.
Šodien kaut kāda dīvaina diena... pirms manis uz ietves ledus gabals nogāzās, gandrīz vienam mazam puisītim uz galvas, a tam austiņas ausīs, telefons rokā, pat nepamanīja laikam ! Pēc tam Drogās sāka drošības vārti pīkstēt, jau iekšā ejot. Nu neko, sapērkos, samaksāju, eju ārā-atkal pīkst. Pārdevējas sauc atpakaļ, skatās somu, nekas. Eju ārā, atkal pīkst... pētīja visu, kas man līdz, beigās izsecināja, ka mans maks pīkst, lika man izņemt kredītkartes, tad kaut ko tur atmagnetizēja.., bet tas maks man jau kādu gadu... un nekur citur nav pīkstējis. It kā jau nieks, bet pa nerviem vienalga iedeva... un citi skatās uz tevi, kā uz potenciālo zagli