šobrīd sniegs man nekādu kaitējumu nav nodarījis, varbūt tāpēc, ka neesmu ne sētnieks, ne velo/auto braucējs.
bet! jau no paša rīta domāju, ka būs uh dieniņa. vārdsakot, ir sētnieki ar dažādu apzinīguma pakāpi-vieni notīra platu stigu, citi-lāpstas platumā. tad nu es šorīt eju pa to lāpstas platumu un... uzduros mašīnai. viens ķēms tieši uz notīrītā nolicis savu mašīnu. es iebrienu kupenā un, redzot, ka šamais izveļas no sava spēkrata(hmmm)saku, ka varētu padomāt, ka CITAS vietas nu noteikti nebija. šis kaut ko atmurmulē. es pārjautāju.šis atkal atmurmulē.iespējams, ja man būtu bijis vairāk laika, es pārjautātu trešoreiz un būtu uzsākusi mērenu kašķīti...
ejot no darba savukārt ieraudzīju apm 5 klases trijotni. viens no tiem ņēma sniega/ledus kukuržņus un meta uz braucošām mašīnām, un slēpās aiz sniega vaļņa. tad sāka mest sniegu/ledu privātmājas logos. manas skolotājas iekšas neizturēja, es, piegājusi klāt, teicu, ka vienreiz šitā kāds šoferis vai namīpašnieks nozilinās viņam pakaļu.kad redzēju, ka tas viņu neietekmē, ķēros pie smagās artilērijas, ka paziņošu klases audzinātājai(kuru es reāli nezinu) un tā signalizēs mātei, un pēc šīs tirādes devos prom. otrs biedrs sauca pakaļ: a... a... a... tu vai tad zini mūsu klases audzinātāju? uz ko es cēli atbildēju: tā kā esmu skolotāja, es zinu visus skolotājus(meloju, ka ausis kust(ko zem cepures nevarēja redzēt)).
vot.
piekusu
6
2