ar novēlošanos.
par helovīniem.
man šie svētki nepatīk. jā, es izlasīju to, ko sol publicēja FB. paralēles ar senlatviešu svētkiem un godiem nevelku.runāju par šābrīža reālijām.cilvēciskās attieksmes reālijām. ne reliģiozām.vai tml. jau FB rakstīju par negatīvo pieredzi, ar kuru nācies saskarties helovīnu nesvinētājiem no svinētāju jeb tomēr vairāk konfekšu mangotāju puses.
bet! lielais-bet!
labās pieredzes piemērs. labās un mīlīgās.arī tā gadās.
mans puika helovīnus ne svin, ne atzīmē. bet pagājušogad helovīnu vakarā zvans pie durvīm. puiks atver. tur stāv mazs meitēns ar groziņu rokās. sak, nu... proties... puiks, kurš saldumus neēd, saprot, ka ir sū..., jo mājās nav nevienas končas. šamais sāk atvainoties, ka, redz, tā nu ir sanācis, ka ... nu nav... nu, tā sakot, piedooood. uz to meitēns izņem no groziņa konču pasniedz puikam un saka: nākamreiz sagatavojies!