Labrīt!
Esmu sīksta. Ne tādā nozīmē, ka veca un nesagremojama
bet izturīga. Vēl baisi klepoju, bet dzīvošu.
Apetītes nav, bet vismaz kafiju un siermaizi es sevī iedabūju.
Liz, kādas Tavuprāt, man hiperaktivitātes? Ko Tu ar to biji domājusi?
Par izdzēsto diskusiju palīdzības sakarā es domāju ar divējādām jūtām. Zinot, cik grūti, cik apkaunojoši ikvienam normālam cilvēkam ir kaut ko no citiem lūgt, vajadzētu ievērot diskrētumu un šo tematu neapspriest. Savukārt zinot daudzos krāpšanas un lētticības gadījumus, būtu jāparunā. Es teikšu tikai to, ka... apskatoties laiku- ap diviem naktī- mans ticamības moments aizgāja un tā arī neatgriezās. Iespējams, tā bija lūdzēja neveiksme. Un tautas diskusijas diez vai situāciju varēja glābt. Cik tad mūsu te vispār ir? Pat, ja atsaucīgi būtu pilnīgi visi klātesoši. Tātad- nepareizi iizvēlēta mērķauditorija ir otra neveiksme. Solījums atdot bija trešā neveiksme. Nekas no nekā nerodas. Godīgi palūgt uz neatgriešanu būtu bijis pareizāk.