Es noteikti neraudāšu, ja te nenāks neviens. Es necentīšos šīs lapas reitingus mākslīgi uzprišināt, garumgarus citātus kopējot un citu vietņu puspalagus pārpublicējot. Laipni lūgts ikviens lojāls un pieklājīgs tautas parunāties gribētājs.
Versij, nav jau ar visi jāatceras) Es ievēroju to reklāmas bildi, jo uz tās bij’ arī balts kaķis., .nu, Pūkinš, kas mans Pūkinš, šeit kādreiz pazīstams kā bolero jaciņa ar perlamutra pogām😄 Vizualizēju kā Lare pie sevis smaida🤣
nav jau ar visi jāatceras (c) A Tev tā nav? Jo vairāk piedomā, jo mazāk var atcerēties. Un dusma uz sevi. Bet, kad palaiž domu vaļā, ataust atmiņā viss, ko nevarēja atcerēties. Arī Sabim vārdu atcerējos :)
ir jau ir tā, kad uz sitiena vajag atbildi-tad nav, prātuļo un prātuļo, bet nav... a, brīdī, kad tam vairs nav nozīme-tad ņem un atveras ))), ir bijis, ka nakts vidū, vajadzīgais vārds smadzenē atmostas))
Elī kāpēc Tu domā kad man rīt agri jāceļas? Es šovakar ies gulēt savmāja un no šeines līdz šeptei ir tuvu Citādīgāk ir kad ir kaukuir aizklīdis. Līdz kādai smukai un gudrai Dāmai.
Nezinu, cik liela ir Beata, bet par skaļumu lielas šaubas - Beata principā tāds fona troksnis vien ir, te ir daudz skaļākas būtnes. Jā, aizmirst tiešām grūti, bet vai lielums un skaļums vainīgs?
Labrīt! Gaidīts vai ne, bet pirmais skolas rīts ir klāt. Sveiciens visām skolotājām Jaunajā gadā! Vakar pārliku modinātāju uz 6.20, bet pamodos 5... vai nu nervi, vai vecums... Es šogad tāda pabrīvāka - man nav audzināmas klases... Jūtos šodien tāda bezhozna... Lai šodien lietus atpūšas un jauku jums dienu! Visiem!
Labrīt. Man ar 1.septembri asociējas tikai viens dzejolis... ’’Šurp grāmatas uz skolu... ’’’ Visu nakti lija, bet nu vējš, pamatīgs vējš, izdzenāja un saulīte rēgojas. Vien +15 grādi. Meita atsūtīja bildi, mazmeitas ar rozēm uz skolu dodas, nekādas gladiolas. Nu, tad saturās, mācību spēki!!!
Man 1.septembris asociējas ar labām atmiņām. Vispār viss, kas ar skolu sakarā, ir labas atmiņas. Nav nekāda bērnības trauma Ietu skolā labprāt vēl reizes piecas, neskaitot tās, cik jau gāju ar katru bērnu līdzi izdzīvodama. Vien padomā... cik tas ir viegli un forši... atbildības nekādas... un, ja vien galva nav grūta... plezīrs...