Liz, un ko tu teiksi par ledusskapja dzimšanas dienu? Viedokli, lūdzu...

Kur tu viņas rauj (c)
Zin... tas ir visvieglāk. Nevis pamanīt, saredzēt un palīdzēt, bet piespiest klavierei taustiņu. I miers mājās, i sirdsapziņa rāma. Gribas teikt, tieši tāpat kā ar daudzajiem ( ne visiem protams ) "ziedotājiem". Iedeva eiriku un aizmirsa. Piepļūtīja pilnu neta telpu, a jēga? Kam no tā labāk?

eli, mani, protams, nedaudz mulsina kāpēc tu tieši man jautā par tiem ledusskapjiem... bet... ja nu es patiešām būtu visu pasaules ledusskapju ražotāju priekšnieks, tad, kolīdz kāds to ledusskapi nopirka, tā automātiski tiek ierakstīta dzimšansdiena.un-pats svarīgākais-katrā dzimšansdienā ziedojums man.

tas ir no tās pašas sērijas par kaķu dienu, jo šodien ir arī tā ledusskapju dzimšanas diena... un vēl bij kadi 4 iemesli svinēšānai)

nieks ar tiem ledusskapjiem, bet man dikti žēl tā cilvēciņa, kurš salīdzina bojāgājušos(kaut arī putnus) ar administratīvi sodītajiem.vēl jo vairāk tāpēc, ka jau paziņots-sodu var un vajag apstrīdēt.likumīgi.

Jēziņās, ko es dzirdēju FB no E. Zvejas mutes. Tas, kas vakar bijis( stihija) esot mākslīgi radīts. Nu stāsts no tās pašas sērijas par antivakceriem, par 5G, par vissirsliktilv utt. Piebildīšu, ka šis vīrelis ir tas, kurš bija emigrējis uz Spāniju un lepni stāstīja, ka ne mūžam te neatgriezīsies. Atgriezies tak!

Viņš varbūt neatgriezās. Viņš vnk atbrauca lai pastāstītu par sazvērestību.
Labvakar.

Pietrūka burkas. Normālas, jēdzīga tilpuma burkas ar skrūvējamiem vāciņiem. Tie vēja nopluinītie āboli vismaz tak kompotā jāieliek. Kaut mazu daļu.
Es drīzāk piekrītu teorijai, ka viss šis ir Dieva sods. Dieva vai dabas vai visuma, sauc kā gribi. Un tagad katrs var padomāt kāpēc, par ko un kā tālāk dzīvot. Tā personiski. Un pie sevis par sevi.

ticu un pieļauju, ka visums soda. vai tas ir šajā gadījumā, par ko versija runā, nezinu.skaidrs ir viens-dievs nav nekāds žēlsirdīgais papiņš.bet, ja tā filoSofiski un globāli-dzīve jau arī nav nekāda žēlsirdīgā māsa.varbūt nāve ir?
taksss, laikam labi, ka es nezinu, kas ir tedras minētais zveja...
ja kas, eli, šodien ir grāmatu mīļotāju diena.
ko tu lasi, a? 
es šobrīd neko.fui uz mani.
brīt

Labrīt. +13 grādi augustā, tas tā normāli tagad..?, Bet varbūt labi, ka nav tie karstumi vairs, nav kur tiem tornado veidoties. Katrā ziņā  laiks ir nejauks. Un es pat neesmu jūrā šogad peldējusies , bet to jau es laikam teicu. 
Grāmatas jau kādu laiku nelasu, zinu-tas nav forši, bet man pietiek ar netu, tur tik daudz lasāmvielas!... un klausām..un skatāmvielas.
To Zveju es zināju... biju redzējusi viņa raidījumus TV. Savulaik normāls čiekurs likās. Bet tagad..., ieskatījos viņa profilā Fb... nu jā..un tie draugi, viens otrs pat no Tautas-zināms. Var redzēt, ka cilvēkam riktīga putra galvā.
Par burkām-man tāpat, kā Versijai! Pietrūka.., jo visu laiku metu ārā. Kā kaut ko izēdu, tā burku stikla konteinerā.., jo likās, ka es jau nekad vairs neko nekonservēšu. Aha..nekad nesaki nekad! Man eksperiments-tā kā šogad tikai siltumnīcas garie gurķi..un daudz, tad mēģināju šos iemānīt burkās sagrieztā veidā..gabaliņos -lielākos un mazākos, jau kā priekš salātiem. Redzēs, vai glabāsies.

Ja stāsts par to, ka gabalos, noteikti stāvēs. Es jau sen griežu. Tā vairāk var ietilpināt.
Ja doma par to, ka garie... tad nezinu. Nav pieredzes.

Ai, cik man te labs lasāmgabaliņš patrāpījās..nu, kā kulaks uz acs... tāds mājiens tiem, kam tikai nauda, nauda, uzkrājumi, īpašumi liekas vērti...
)]LABKLĀJĪBA
Tas nav tad, kad tev ir daudz naudas vai mantas. Tas nav atkarīgs no tā, kādā mājā tu dzīvo un ar kādu auto pārvietojies. Arī ne no tā, kādās zemēs pavadi atvaļinājumu vai kādos restorānos ēd vakariņas.
Labklājība ir tad, kad tev labi klājas.
Labi klājas, nekatoties ne uz ko. Tāds pasaules redzējums. Sava veida brilles.
Tas ir tad, kad tev pietiek ar to, kas ir. Tad, kad zini, ko vēlies un un eju savu ceļu. Kad esi pašpietiekams. Pateicīgs par katru jaunu dienu kopā ar sevi un saviem mīļajiem.
Labklājība ir pastaiga mežā ar suni. Smiekli un kopības sajūta pie brokastu galda. Kad sapin meitai bizi. Kad nolasi dobē paša audzētus ķirbjus. Kad sajūti maigas rokas ap kaklu.
Tā ir apziņa, ka tev nekur nav jāskrien. Ka nevajag vairāk ārīšķību un liekas greznības. Sajūta, ka dzīvē nav nekā svarīgāka par šo konkrēto mirkli.
Kad saproti, kā iekārtota pasaule.
Jā. Labkājībai ir sava cena.
Par to ir jāmaksā ar vērtīgāko pasaules valūtu – laiku. Tu samaksā un nopērc nākamo puzles gabaliņu no sava labklājības attēla. Tad vēl vienu. Un vēl. Un vēl. Gabaliņu pēc gabaliņa. Pamazām. Soli pa solim.
Un tad, klik!
Un tad tas notiek. Parasti klusi un nemanāmi. Tu esi mežā ar suni vai pacel ķirbi un hei – kā ar bomi pa pieri!
Re! Te tak viņa ir!
Labklājība.

Sol
Labrīt, ar dzīvi apmierinātajiem!

Nu jau ziņo, ka nākošnedēļ lielais karstums klāt.

labrīt, tikai izlasīju, rakstīšu vēlak...

Labdien.Sakiet, cik lielas bija jūsu ciešanas bez sms? Vajadzētu kaut kam(tik nezinu kam) uzrakstīt, ka katru vajag informēt arī par tedras minēto lielo karstumu. Jāpadomā, par ko vēl varētu informēt. Īpaši tos, kuriem hektāri lauku .Laikam lai ar steigu vāc vai klāj ar deķiem.
Eli-slinkums nav brālis.Un arī māsa nav.

Bet par tornado tak informēja laicīgi. Bija izbrīns, ka tajā dienā cilvēki nolēma apmeklēt Tērveti. Kaut kā vairums visam atmet ar roku, gan jau nebūs traki.

Eli vienkārši zīmējas...

es kā suņumīle domāju-nez, kā tam naPaga sunītim klājas.rēja rēja te viena uz viņu, nu ir pieklususi. varbūt noslaktējusi to šuneli. šausmas!
tedra, manuprāt, ļoti daudzu cilvēku bezatbildība ir tik bezatbildīga, ka ne sms, ne piesiešana pie baterijas nenostrādās-aizies ar visu. cik nelaimju ir noticis ar visu brīdināšanu.piemēram, par peldēšanu..nu nē tač`.lien uz savu nelaimi.
plikpauri.viņai(eli) drīkst. zīmēties. pēc būtības.