Versij, tu bez manis starp ābelēm loā kā aptrakuse skruzde bet es jau nāku uz kombaina, sama’dārzu, samaļ māju, samaļ sievietes ego, bet uz truščobām izgaismojas Es.Kas viņ zin ko tas cilvēks domāja, bet viņa vairs nav.Āmen, nopirdās un atkal jau te fak.