Kā uz to visu paskatīties.Ja runa iet tikai un vienīgi par sakoptību=tīrību, tad itin viegli var nagus sakopt, matus izmazgāt.Ja ne vairs tikai par šim lietām, tad tur jau tomēr pucēšanās vairāk.Lai gan arī tad, ja cilvēks kaut drusku grib, tad var sevi smukāku pats arī, saprāta robežās uztaisīt.Ja par to, ka nav darbs, nav algas, tad atkal koks ar diviem galiem-nomaksātie nodokļi, kur strādā, vai kas pienākās vai nepienākas(pabalstos, bezdarbniekos).Ja galīgi skarbi, ja runa par izdzīvošanu, tad pagaidām darbu, lai varētu iztikt, pārlaist sliktos laikus, var atrast.Ja grib principā tikai nadziņus, skropstiņas, tetovējumiņus, neko citu, tad ir švakāk.Tas tad, ja uz to skatās pillīgi vēsi, bez emocijām.Cilvēcīgi saprotu.
Vienu video no piketētājām noskatījos.Tur skuķīti, kurš runāja par grūtajiem laikiem, momentā vairs neklļuva žēl, kad viņa pauda, ka cik nu tā Latvija liela, visi var atbraukt uz Rīgu un iegādāt ko nu viņiem vajag(kontekstā slēgšana).Tad bija skaidrs, ka ņefiga viņa nejēdz no grūtas dzīves, vei ne grūtas, bet reālas.It kā tajās citās darba vietās, vai tā šņabja, vai ķieģeļu bode, pārtikušāki par viņu strādātu.