Nē, Beata, nedabuju..un jā, meklēšu veloveikalā..tur mani nepasūtīs meklēt pašai pa plauktiem..

Ja par bodēm, tad reizēm tiešām brīnums par ļaudīm tur strādājošajiem.Nu, labi, vel par riteņatslēgām, ja esi aizvietotājs vai tikko strādāt sācis, vel varētu saprast drusku nezināšanu, lai gan meklēšanas un noskaidrošanas procesā jau tāpat būtu jāiesaistās, bet, ja pārtikas bodē uz jautājumu, man to un to puskilogramu, lūdzu, jau kuro reizi atskan jautājums, cik lielā trauciņā likt???Beidzot reiz uz šo jautājumu atbildēju, ka puskilogramu vajag.Viņa man, kurā trauciņa likt, es viņai-puskilogramu, lūdzu...  uttutjpr. Vai arī, ja griežamā prece-1kg tortīti, lūdzu, iesveriet, sākās riņķa dancis, ar to, līdz kurai vietai jāgriež tagad būtu, ak jēzuksenkristuksen, nu cik var...

Indrak neprofesionāli tie pärdevēji tràpījušies🙂 nu neko... tad jāpadancina😁

Vispār jau nerikšoju pa bodēm kā pūķis baisulis, bet reizēm atļaujos... bet tikai tad, kad tiešām jau reize kurā

ak, nu esiet taču iecietīgākas..tie cilvēki dara smagu darbu, ilgas stundas, par neadekvātu samaksu..no rīta līdz vakaram, gan brīvdienās, gan svētku dienās! es savā laikā esmu drusku veikalā pastrādājusi..., gan ne lielveikalā, bet pilnīgi saprotu arī tos pārdevējus... jo cilvēki mēdz būt tiiiiiik nejauki... un dienas beigās tev gribas nošauties, bet ir jāsmaida, un tu pat to kašķīgo kuci par kuci nevari nosaukt!!

Es reiz Depo veikalā nopirku nepareizos radiatorus, aizvedu ar visu čeku, oriģinālajā iepakojumā, apmainīt. Puisis, kurš tur strādāja, palīdzēja, bet neizdarīja kādu tur atzīmi pavadzīmē, jo viņam maiņa beidzās, un steidzās prom. Kasē gribam piemaksāt starpību, bet kasirša mūs nelaiž cauri. A vot viņa mums netic un viss. Par laimi viena pārdevēja apskatījās kur esam nolikuši iepriekšējos, un parakstījās pavadzīmē par preces maiņu.

Ni, ni, runa šoreiz neiet par nogurumu, mazu algu, bet vienkārši par nejēgšanu savu darbu darīt, pilnīgi un bez kādām spešel ekstrām priekš pircēja.kuram arī ir varbūt bijusi vel garāka u n smagāka diena, un viņš tikai grib nopirkt kaut ko un neprasa kāpt šamai kalnā visaugstākā, vai dzeju skaitīt Nē, protams ir arī klienti kretīni, dēls stāstīja, ka šitāda viena viņam aiz muguras bija trāpījusies.Kamēr konsultante stāsta par preci, tikām tā pieslīd un murkšķ fonā visādas riebeklības, bet tur, meitene gods kam gods bija ar smaidu un laipni, visu veiksmīgi līdz galam novedusi.

Tik pat labi, tas kašķīgais pircējs ir nostrādājis smagu darba dienu citā iestādē ar kašķīgiem apmeklētājiem, noguris, nolamāts, utt., viņam jau tā smagi, bet vēl veikalā viņam gadās forsmažora situācija, tad nu gadās visādi.
Es nerunāju par tiem, kuri jūtas kā kungi, bet pārdevēji un kasieri viņiem kā zemākās šķiras kalpi. Pašai reiz gadījās aizstāvēt pārdevēju no tādas damses ar pupu suni azotē. Toties tagad man vienmēr dod pagaršot jaunumus no kulinārijas nodaļas, un pasaka, lai labāk nepērku, ja salāti nav pirmā svaiguma.

haaa, vajadej prasit-puskilogramu vismazakaja kastite... un ta lai liek, ja var)
n ja, te stasts par nejegsanu... viena fraze ieprogrameta un pasai galva nesance uz nekadam nobidem no standarta)

Par to puskilogramu...
Ne jau visi pārdevēji konkrētā nodaļā strādā gadiem, lai konkrēti zinātu cik daudz jāliek lai būtu konkrētie salāti puskilograms vai konkrētā desa vai gaļa.  
Tapēc jau tur ir tie dažādu lielumu trauciņi.

Sveramajām precēm tak ir kastītes ar numuriņu, vai tad grūti to nosaukt? Katra lieta ko liek iekšā var svērt citādāk... nu gan

mja tiešām izklausas pēc kašķu vecenēm..izņemot soli..
nezin no kurienes tas, nekāds tādas "problēmas" nekad nav vairs redzētas jau gadus 30..
laikam kaut kas pašu galvās:D

Cik es esmu novērojusi, tad tuvākajā Maximā pārdevējas uz lūgumu iesvērt konkrētu daudzumu, vienmēr nodemonstrē vismaz divus porciju trauciņus un pasaka, ka var iesvērt mazākajā, var arī lielākā, bet, piemēram, līdz pusei trauku piepildīt. Pircējs mierīgi norāda kurā traukā vēlas. Arī uz jautājumu cik apm., svars preicei būs katrā no trauciņu izmēriem, dod atbildi.

Kad nu visas te uz vietas, pulciņā, parunāsim par... hmm... sektām.

Loģika, elementāra loģika, nu iegriez, būdams pārdevējs, bišku smadzenes, ja reiz desai visam luņķim, es tā vienkāršoti ir svars 1kg, tad nu nebūtu problēmas iesvērt ar dažu gramu starpību to daudzumu, kādu grib pircējs.Tāpat jau ar to puskg.kaut kā vai tas vieglāks vai smagāks, kaut aptuvena apjausma, bišku padomājot, nevarētu rasties, cik lielā iepakojumā to likt.Un, gadījumos, ja cilvēks tikko sācis pārdevēja karjeru, lai labāka sapratne kāpēc viņš ne tik apķērīgs, ir iespēja piekabināt piespraudi māceklis, vai mācos.Un, manis aprakstītajos gadījumos, vecumvecās mēbeles šito jautāja.Es jau rakstīju, ka neba uzreiz sāku tā uzvesties

Situācija. Mums darbā kolēģis, 40+/- vīrietis, gudrs, ar labu izglītību. Visām, vai lielākajai daļai vienmēr šķitis foršais. Labs vīrs un gādīgs ģimenes tētis, ar visādām praktiskām iemaņām, ar pareiziem uzskatiem, ar cienījamām izpausmēm... Bet nu kādu laiku, pāris mēnešus, dikti dievbijīgs kļuvis. Piesauc Dievu vietā un nevietā. Proponē un propogandē. Citē dievvārdus FB, un visādos publiskos komentos liek atsauces uz svētiem rakstiem.

kurš tad tagad pērk desu uz svaru? parāda aptuveni cik lielu gabaliņu grib un viss

Urrā, Maxima rullē  !
Es gan nezinu cik konkrētā kastītē būs katrs no salātiem, jo vieni salāti ir ļoti viegli, citi smagi.
Vispār jau, pircējam ir mute, lai pateiktu pietiek, vai lai ieliek vēl, protams, ja viņš nav ieurbies mobilajā telefonā vai arī nepļāpā pa to, apspriežot pa visu veikalu personīgās problēmas...

versij, tās acīmredzot bija ārējas izpausmes, cilvēkam iekšā kaut kas tomēr bija ne tā, neomulīgi ..
nu to NEKAD neviens pat vistuvākais nevar zināt kādi tarakani un dēmoni pa iekšu ņemās..
un tieši tiem jaukajiem, mierīgajiem un visādi citādi labajiem cilvēkiem..

Tas bija vienkāršotais piemērs
   Bet, ja nopietni, tad nu nevajadzētu problēmām būt ne to gabaliņu iedot, ne 200gramus iesvērt.Jo, lai kā arī nebūtu, ir cilvēki kuri rēķina cik kas maksā un cik viņi drīkst iztērēt