Labrīt. Runa jau neiet par to, kādi cilvēkam ienākumi un par to, ir vai nav jāskaita katra kapeika, bet par to, ka padzirdot vārdu akcija, lētāk, skrien un pērk neskatoties ne uz ko. Spaidās, grūstās, lamājas, lien bez rindas, izliekoties, ka tur stāvējis utt. Nu labi, ir produkti ar ilgu glābšanas termiņu, bet ir tādi, kuri, ja nenoēd, tomēr maitājas gana ātri. Un tad, vai nu jāmēģina visādi termiski apstrādāt un tomēr noēst, vai jāizmet. Jā, jā, arī pensionāri izmet pārtiku, ko uz akciju sapirkušies, bet apēst nevar. Un kur tad vēl komentāri par to, ka citi, nepensionāri, nāk iepirkties uz akcijām. Ne kauna, ne goda neesot raut pensionāram kumosu no mutes laukā.
0
0