Man mežs kā suga nepatīk. Bērnības trauma. Agri jāceļās un kopā ar vecākiem kkādās ogās. Fui. Satraumēja bērnu.😁Es savējo ne mežā sūtīju, ne nezāles mācīju ravēt.

sole jau tada mazinja, tuvak zemei, mazak jaliecas... mes -garas un slaidas)))

man patīk tāds klajš mežiņš, lai  tā, kas apmakldās 3 priedēs, spēj orientēties, un vēl mani nomāc lieeeli koki.bet jaunībā patika sēņot, jā, arī mani bērnībā ogās dzina  .un agrā jaunībā bij pa dienu mežā jāiet, lai vakarā uz "diseni"tiktu. ak, es, klausīgais bērns!

a varbūt sol ir garas rokas

jā, jā..es maza, orangutantipa... ar līkām kājām..un garām rokām
man gan mežā patīk... es tur relaksējos...

Un tās mellenes vai zemenes lasot, biju kaujas gatavībā, ka čūska iznirs... Bet tas jau nieks salīdzinot ar šodienas vilkiem un lāčiem.😁

OMG, Tedra, nu kādi vilki??!!!! Neviens meža dzīvnieks pirmais cilvēkam virsū neskries.

Nez kā sevi savākt tādu ieraugot? Vilku ļoooti daudz. Draudzenes vīrs mednieks.

bļaut vajag tādā nelabā balsī ... vilks ar sirdi aizies!!

Kā bērnībā satraumēja mani ar ogošanu, tā ogoju visu mūžu. Labprāt arī tagad to darītu, bišku baile vienai ( citi neparakstās, viņiem nav tādas traumas ) un cirsmās pārvērsti visi man zināmie meži. Žēl, protams. 
P.s. Par melleņu klimpām... Vot, šitā nav manas bērnības trauma un nav mana bērnības garša. Nu nevārīja tādas neviens. Velns viņu zina kāpēc, bet nevāŗīja. Pirmā un vienīgā reize, kad skolā, kādā septītā klasē darbmācībā meitenēm bij tādu jāvāra. Ar to arī pietika. Visam mūžam.

man gan vecmamma tādas vārīja:)  bērniem bērnībā arī vārīju, tagad neviens vairs tā īsti negrib:)
bērnībā gan ogoju, gan sēņoju un nav nekādu traumu no tā.. pat traumu no čūsku klātbūtnes nav.

man klimpas negaršo, tāpēc bērniem vārīju saldo zupu-ar makaroniem... ne tikai ar mellenēm, bet arī ar citām ogām un āboliem.

man ar melleņu klimpām apmēram tāpat ka versijai, tikai ēst iedeva pie draudzenes ..
tā laikam arī bija vienīgā reize..
ne mana mamma, ne omes tādas negatavoja..
bērnības saldie ir buberts, debesmanna, biezpiena sacepums ar ķīseli (tas gan tikai bērnudārzā)un biezais ķiselis ar pienu..
ps.laikam jāsaņemās uz bubertu.. to gan labprāt ēstu
ogu trauma man ir tāda ziņā, ka es kopā ar tēti gribēju iet sēnēs, bet man lika ogot:(
un vēl taā ogu kaudzes kas bija jāpārtīra..
milzīgi uz grīdas noklāti palagi ar brūklenēm, dzērvenēm, tās gan lasīt nelika un purvu mūs neņēma
dārza ogas pats par sevi

Melleņu klimpām nav ne vainas. Mani bērnībā ar tām bieži cienāja Ērikas tante no kaimiņu dzīvokļa. :)

melleņu zaptei vienīgā kas diezko  negaršo..un ari tas ķīsels nē
atceros mamma vienmēr atstāja zaptes burku uz galda..un tad klasika baltmaize, piens..
bet mellenes tā lēni, leni ēdās..
citas zaptes pazuda pa vienu dienu..

man ar naids uz tam klimpam, nezinu kapec... mamma sev varija, vinjai traki garsoja, prata liela bloda ar tam klimpam, bet es gaju garam un teloju, ka neredzu... bet est man ar nelika.

ak, meitenes, tik daudz jauku melleņklimpu atmiņu, ka prieks!

Nu lūk... man tagad prātā melleņu klimpas🙂 bet ir tak jau nakcc😃

Man garšo gan svaigas mellenes, gan melleņu ievārījums, gan melleņu klimpas.

Melleņu uzpūtenis..