Vispār nejēdzīgi, ka valsts nespēj parūpēties.Tad nu ir gan Zilie krusti, gan Brukna, gan citi.Visus uz vienas strīpas likt nevar, bet dažos no tiem noskaņa tāda dīvaina.Ir nācies sastapt tos, kas tur mituši, uzturējušies, gan ar labiem panākumiem, gan ne pārāk.Daļa ir biedējoši-kaut kāds fanātisms, tāda kā nozombētība, no vienas galējības otrā.
Ja par saulstariņiem vispār, tad nevajag nemaz kādu no ceļa nogājušu pusaudzi.Maziņie arī ir visai lieli intrigu žiperi.Atceros savlaik, kā vienu mēnesi strad’jot par auklīti, viens nevaldāms manis savaldīts(mutiski) bērnudārznieks negantnieks, man mīlīgi smaidot teica, es savai mammītei pateikšu, ka tu mani siti.Es viņam pretī, ka es arī teikšu mammītei, ka pats siti grupiņas biedram.Tad nu džekiņš vel tais laikos nebija tik rafinēts un izglītots par savām tiesībām, apjuka un neko teicis(samelojis) nebija.Bet, nedod dies, būtu šim kāds aizpērnais zilumiņš, neba nu gluži mūsdienu represijas pret mani būtu, bet tāpat, ej nu taisnojies un pierādi, ka neesi enģelīti apskādējusi
.Lieki piebilst, ka pierunāšanai, ka man vajadzētu pamācīties un palikt dārziņā strādāt par audzinātāju, nedomājot laidos projām sekretārēt.Un arvien esmu par to, ka skolotājiem pri žizņi pieminekli un kārtīgas algas.Jo sevišķi ar mūsdienu tiesibu pārņemtajiem bērniem un viņu vecākiem strādājot.