priekš manis riktigi lauki ir ja visur pārsvā zāle, lieli plašum, ir  sakopti, bet iešanai taciņas un celiņi ir nebruģēti
tad vēl visādi slīpumi, kalni un nogāzes  un ko līdz tas ka ir ir elektriba un ntas vietas kur nomazgāties..
ja tas viss tāpat ir nepieejams..vai ir baigā krāmēšanas lai līdz jebkādam ūdenim tiktu..
nu ko es te skaidroju to tāpat neviens tā pa īstam nesaprot..un cerams ka uz personigo pieredzi nesapratis
un labi vien ir
p.s.ir līgots laukos kur pati varu aizbraukt ari līdz ugunskuram..
celini nobruģēti varaviksnes krāsas..

kapēc gan nesaprot... vēl kā saprotu!!... ka komforts ir jau neatņemama dzīves sastāvdaļa vai tie jāņi... vai pēteri... arī man... un kā lasu arī larei))...

..ja man liktu tagad iet bernu darza))) visjaukakais momenc butu pusdienslaika gulesjana...
tik trakos laukos ka erotika stasta, neesmu bijusi... bet ar tados superlabos-nee... a, ta jauzdod sev jautajums-vai es vispar laukos esmu bijusi?))
Straupes ekleri un vecrigas nopirktas, titars ir... pamazam... pamazam))

... kam tev tītars?... vistas vai beigušās?)))... tak tas tītars kā švamme sausa)))

komforts tiem kas var paiet radikali tomēr atsķiras no tiem kas nevar..
tur vēl tad rodas miljons citi "sīkumi"..

erotik, iemarines sinepju-medus mercite... un bus labi)))... izbedz man te smadzenes skalot..neies tak bodee dot atpakalj))

galvenais pirms ēšanas sagiezt mazītiņos kumāsiņos, lai neaizrītos..
kā vienmēr atgādinu un tas bez jokiem

eu, tas parrunas par aizrisjanos mums ka janju tradicija)))... bet es ar zinu, kaa ir, un tas nemaz nav labi...

... drošībai neaizrīties var tak samalt to tītaru)))
patirzājot tālāk tēmu... līgo svētki riktīgos laukos... iedomājos, ka tā būtu mana atbildība, ja jau ielūdzu kopā līgot cilvēku ar īpašām vajadzībām, lai tas justos ērti un nepiespiesti...

Labs šašliks ir sulīgs un labi izcepts. Aizrīties, manuprāt, var tikai ar nedaceptu, sīkstu, vecu vai sausu gaļu. Nu, varbūt vēl arī, ja līgotājs ilgi pirms tam ēst nav dabūjis. Vai reizē runā un ēd :)

ir ar ta, ka ligotajam kaunc teikt..ka galja nav laba... un tad taa ed un rij, lai gatavotajam prieks..a, pasjam beigas piii...
starpcitu, man darba viena kundze aizgaja vinjsaule-ar sasliku aizrijoties, es gan vinju ta nepazinu... un tie nebij jani..

Aizrīties var ar dajebko un dajebkad...

Nu jā. Tā viņš ir. Ēd pienu, ēd putru, ēd maltu, ēd smalki sagrieztu, ēd visu jo ir zobi, ēd smalki sagrieztu, ēd maltu, ēd putru un ēd pienu. Tāda ir dzīve. Ja smalki jāgriež, tātad jau krietni uz beigu galu...

Jāņos ir bijis visādi-lielākoties viss ir bijis tā, ka prieks atcerēties, bet ... atceros vieni bija trakie Jāņi  Tai gadā devāmies pie viena rada skaistā vietā, mežu ielokā, ozolu birzs tuvumā, radinieks, k-gs gados, uzkrāvis milzumlielu sārtu, saulīte pa zemes virsu, apkārt pļavas ziedu pilnas, nu arvienvārdsakot idille. Bet cits mūsu pusrads, lai viņam gaiši tai saulē, bija uzaicinājis savus paziņas-Rīgas slāvus ar bērniem.Mēs tad bijām jauni un tie arī tādā pat vecumā-26-30 gadi+-.Nu, neko.sapazīstamies, izvadā mūs pa milzumlielo teritoriju, tad vel līdz Amatas lokam un atpakaļ.Pasaka.Ar draudzeni pļavā sapinām vainagus, arī Rīgas slāvu bērni bija sajūsmā un pielipuši mums cieši.Bērni atšķirībā no saviem vecākiem runāja latviski, lielie ne vārda.Tā stunda pa stundai, līdz pievakare, kādi aptuveni četri vakarā.Sākam riktēt galdu, nest ārā visu kas nesams.klājams.Lai arī neesmu šlāgeru tipisko mīļotāja, tad zaļumu reizē labprāt patīk.Bet tā vis nešķita pieaicinātajiem.Viņi vāji slēpti burkšķēja un pie pirmās izdevības, tiklīdz rads nebija klāt, pārslēdza uz kaučkādu kriev.val.staciju.Un, tad bija, ja tā var teikt, vakara kulminācija Pamazām visu riktējot, piepeši pārslēgts tiek kārtējo reizi, atskan pillā skaļumā Borisa Moijsejeva izpildītā dziesma galubaja Moskva, un viens no slāviem aši piesper guni lielajam sārtam, kura iedegšana gan bija domāta krietnu strēķi vēlāk, kad jau visi būs visu apdarijuši un varēs baudīt vakaru.Atceros tā brīža klātpiesteigušā radinieka sejas izteiksmi Ja kāds ir redzējis Tarantīno Četras istabas, tad beigu skats ar Banderasu, kurš skatās uz saviem bērniem, liesmojošo viesnīcas istabu un apkalpotāju, kurš tur aiz kājas no matrača izrautu prostitutas līķi... Savaldīties viņš savaldijās, mēs ar draudzeni arī knapi savaldījāmies, lai nesāktu smieties pilnā balsī, jo dusmoties jau tur nebija vērts, slāvi paziņoja, ka nesaprot kālab par agru degt guni, skaidrot nebij jēgas  Bet, lai kā tur bija, vienalga šo pasākumu atceroties jāiesmej

..ev nu ar tie salidzinajumi ..Riga tev butu gruta dzive

Aizrīties var ar viskaut ko, bet šašliks ir topa aukšgalā, man bija tas pieklājigais gadījums.. Teorētiski visi zin kā jābūt, bet visādos ciemos un tusiņos visādi gadās p. S. Pašreiz negribas nekādus šašlikus, nāks aukstāks laiks tad😁

Šodienas šašliks bija gards, redzēs kāds būs rīt.

Man zemenes un saldējums. Kafejnīcä träpīja dikti slikts cepetis..

Man jágaida káds pasákums kur ceps shashliku. Kad minos garám Erebuni un sajútu tás smarzhas... eh! Sagribas baigi. Tieshi tádu, samarinétu.
LAbvakar.

Šodien atslodzes diena, uz auksto zupiņu, rītdienas šašlikam vieta pietaupīta.