Piekrītu tam, ka debīlo apkārt daudz, bet-kā mēs pret to attiecamies?! Var jau ignorēt, kā saka ’’ne mana cūka, ne mana druva’’, bet var norādīt uz to, ka cilvēki nerīkojas pareizi. Ļaunākais ir vienaldzība...
Te tagad nav runa par tikai konkrēto tekstu ar attieksmi, te tādu ir vairāki no vairākiem autoriem.
"Debīlie", nerīkojas pareizi ...
Mans variants ir vispirms SAPRAST, kas ir par pamatu tam, ka konktrētais personāžs ir "debīls" (vērtējums nav mans, es tādus praktiski nelietoju). Itin bieži ir tā, ka tad, kad esi sapratis cilvēka situāciju un domu gājienu, nākas atzīt, ka no mana augstā torņa skatoties, it kā būtu jāsaka "debīls", tomēr viņa situācijā rīcība ir pat ļoti adekvāta un loģiska. Un rīkojas arī ... manai situācijai pilnīgi nepareizi, bet savai - pilnīgi attaisnojami. Un "izprast" bieži tiek sajaukts ar "atbalstīt" pie ļaudīm, kuri visu paraduši no sava, vienīgi pareizā redzespunkta vērtēt. Ir lietas, kuras izprotu, kaut pats tā attiecīgajā situācijā nerīkotos. Kaut vai gadījumā, ja tiek aplūkots cilvēks ar vāju raksturu iepretī tādam, kuram mugurkauls ir no tērauda.
Ja ir nācies ar cilvēkiem pastrādāt, šim būtu jābūt saprotamam.
0
1